Intervija ar nometņu vadītāju 

Intervija ar Gunāru Strodu

(Intervē Raitis Freimanis un Sandis Freimanis no Stokholmas.)


Raitis: Kā vispārīgi sākās 3x3 nometņu kustība?


Gunārs: 2x2 kustība ir sākusies astoņdesmitos gadu sākumā, cik man zināms, viens no galvenajiem kustības iesācējiem ir Bruno Rubess, kurš ierosināja veidot nometni vecākiem kopā ar bērniem, rietumu latviešiem, tiem kas dzīvo ārpus Latvijas lai stiprināt latvietību. Šodien 3x3 kustība ir arī citās valstīs - Amerikā, Kanādā un Austrālijā un Latvijā un mērķis ir kļuvis nedaudz plašāks, gan latvietības stiprināšana, gan pašapziņas stiprināšana. Tātad 3x3 ir laika ziņā, gan mērķu ziņā izaudzis.


Raitis: Kāpēc šī nometne notiek šeit, Lūznavā?


Gunārs: Lūznava tika izvēlēta pirmkārt, tādēļ, ka šeit ir piemēroti apstākļi, ir gan vieta, kur var atpūsties, gan izmantot telpas mācībām, rīkot koncertus, un otrkārt, jo šeit ir atsaucīgi cilvēki, kuri bija ar mieru ieguldīt savu darbu, lai tik liela nometne notiktu.


Raitis: Kā tev laimējās sarunāt tik daudz ieviržu vadītājus?


Gunārs: Tā kā 3x3 ir ilggadīga kustība, daļa no vadītājiem ir jau strādājuši nometnēs un, protams, mēs pieaicinājām klāt cilvēkus, kas zina, ko nozīmē 3x3 nometne. Otra nozīmīga daļa ir cilvēki, ko mēs domājam, ka noteikti vajadzētu piesaistīt no šejienes - Latgales. Tātad, cilvēki, kuri mums likās interesanti, spējīgi dot citiem cilvēkiem daudz interesanta un vērtīga. Tā izveidojas sastāvs: gan no pieredzējušiem, gan no pirmoreiz iesaistītiem vadītājiem.


Raitis: Kas liek Tev un Tavai sievai likt rīkot šo nometni, kas ir Jūsu dzinējspēks?


Gunārs: Ja nepatiktu, tad mēs paši nepiedalītos, tātad pirmais vadmotīvs ir, ka mums tas patīk. Mēs arī uzskatām, ka tas ir pienākums, un tas ir jādara. Galvenais ir, ja katrs kaut ko centīsies darīt, tas mums visiem kopā sanāks.


Sandis: Kāpēc 3x3 nometne saucas 3x3?


Gunārs: 3x3 ir tādēļ, ka tā ir trim paaudzēm; vecvecākiem, vecākiem un bērniem. Lūk, trīs paaudzes kopā -3x3. 3x3, tā ir tāda nometne, kurā šīs trīs paaudzes kopā jūtas ļoti labi un cenšas izveidot tādu iedomātu vai reālu, vislabāk jau reālu pilnīgāku, labāku Latviju, kur šīs paaudzes varētu vēl ilgi dzīvot kopā.