No 1993.g. 23. jūnija līdz 1. jūlijam
Nometnes vadība:
Vadītāji: Inese Krūmiņa un Jānis Atis Krūmiņš
Direktors rīkotājs: Mārtiņš Rupmejs
Koordinatore ārzemēs: Līga Ruperte
Nometne notika Salas pagastā, Sēlijas novadā, Daugavas tuvumā. Salas pagastā dzīvo 4004 iedzīvotāji, bet centra ciematā – ap divi tūkstoši.
Rīga Ruperte, atklājot nometni Salā, uzrunā 3x3 dalībniekiem teica: „No visiem šeit mēs kaut ko gaidām. Mums visiem kaut kas šeit ir jādod”. Savukārt Inese Krūmiņa 3x3 avīzē „Stanģis” apgalvoja: „Trīsreiztrīs ir kā ūdenī iemests akmens, kurš aiz sevis atstāj apļus”.
Stanģis – nometnes avīze
Ko šis vārdiņš nozīmē? Staņģis ir „..šmaugi slaids. Uz leju iedams platumā, atgādina zemniekdēlu, apjoztu goda svārkā vai brašu sievu svētku lindrakā...Ir lieli staņģi, vidējas staņģenītes un pavisam niecīgi staņģīši. Tajos mazajos saimnieces ziemai sakrāja sviestu un biezpienu vai paķērienam pavarda tuvumā turēja miltus un putraimus...Dievs nedod, meitai tautās ejot, līdzi ņemt tukšu staņģi! Tieši to sacīsim arī mūsu nometnes dalībniekiem. – Īstu stanģi varat apskatīt tepat, „Staņģa” taisītavā. Nākot lūkot, ņemiet līdzi raksta galu, un metiet staņģī iekšā. Stāstiet par to, kas notiek iekš „Trīsreiztrīs”!
Ievirzes un nodarbības
Ievirzes, kā jau arvien, daudz un dažādas: politika (Viesturs Karnups, Astra un Oģerts Pavlovski, Aleksandrs Kiršteins, Elmārs Vēbers), ģimenes sadarbība (Līga Ruperte, Māra Tupese, Sarmīte Voitkāne), folklora (garīgais spēks un tautas tradīcijas – Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freibergs, Iveta Tāle, Māra Taivāne), literatūra (Valters Nollendorfs, Dagnija Staško, Janīna Kursīte; Imants Ziedonis uzstājās kā viesu lektors), teātris lielajiem un mazajiem aktieriem (Māris Ubāns, Jānis Kliests, Pāvils Šēnhofs), reliģija (Sarma Eglīte, Modris Plāte), koklēšana (Anda Ābele), latviskā virtuve (Elga Pone, Dzidra Pusbarniece), latviešu valoda (Vija Sondore, Gundega Mihele), rotkalšana Olģerts Kutcers, Spuru Lilita, Maija Sniedzīte), rokdarbi – latviskās jostas un celaines (Lilija Treimane, Anta Latsone), baltie darbi (Anna Gobzeme), Krustpils novada cimdi (Valda Kļaviņa); keramika (Antra Griškena), pinumi (Aina Karlsone), darbs ar bērza tāsi (Zvirbuļu Pēteris), nodarbības bērniem un pusaudžiem – kokgriešana (Andris Balcers), Keramika (Tija Bušmane), viss kas (Mārīte Melkerte), ½ x ½ (Ligita Gaile, Ieva Dakne, Aija Tupese). Notika arī citas nodarbības: koris, tautas dejas, latviešu valodas stunda, rīta rosme, kopreferāti, kopīgas vakara programmas, interešu grupas, ekskursijas pa Sēliju, peldēšanās baseinā un makšķerēšana.
Nīkšana
Kāds nometnes dalībnieks stāstīja: Pirmkārt, man tīri labi patīk „nīkšana”, jo: tas ir uz nakts rēķina, kad ir jāguļ, un, ja cilvēks to nedara, viņš nīkst;
Otrkārt, vārda aura nepārprotami liecina, ka attiecīgais process ir ārpus organizētās programmas 3x3 ciklā, bez 3x3 ir jānīkst!
Laikrakstu vēstis:
„Lauku avīze”
Sanākšanas forma, ko 1981.gadā radīja svešuma latvieši. Aizsākdami ceļu uz mājam, viņi nes līdzi šo darbošanās veidu. Mēs to pieņēmām un vēršam plašumā.
Tā ir maza latviskās izglītošanas tautas augstskola. Nevis pļāpājam, bet ļoti nopietni runājam par politiku, ģimeni, folkloru ... No kurienes mēs esam”? No dažādiem Latvijas novadiem, pavisam 146. Un klāt vēl svešuma latvieši: no Amerikas – 34, Kanādas – 11, Krievijas – 11, Austrālijas un Jaunzēlandes – pa 2, no Argentīnas un Zviedrijas – pa vienam ... Kur ir šī vieta? Jēkabpils rajona Salas ciematā, kur reiz bija dižā agrofirma „Daugava”. Atbraucējus izmitina vietējā vidusskola un vairākas ciemata ģimenes savās mājās. Galdus klāj devīgi ...
„Diena”
Trīsreiz trīs – maza saliņa sēļu zemē. ... Folklora nav tikai padziedāšana, tas ir arī dzīvesveids, iespēja saglabāt un apzināties savu latvietību – par to un vēl daudz ko Vairas Vīķes-Freibergas folkloras semināros, bet gandrīz katru vakaru kādā mauriņā vai citā stūrī salasās tie, kam gribas dziedāt tā „kā vecos laikos”.
„Senos balsus var dziedāt katrs,” saka Ilga Reizniece. Ja arī uz visām ievirzēm aiziet nav iespējams, toties danču un rotaļu vakaros piedalās visi – no mazbērniem līdz vecmāmiņām. ...