{"id":2211,"date":"2021-11-03T10:48:40","date_gmt":"2021-11-03T08:48:40","guid":{"rendered":"http:\/\/www.3x3.lv\/?p=2211"},"modified":"2021-11-03T10:57:56","modified_gmt":"2021-11-03T08:57:56","slug":"2021-g-3x3-vasaras-nometnes","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.3x3.lv\/?p=2211","title":{"rendered":"2021. g. 3&#215;3 vasaras nometnes"},"content":{"rendered":"\n<p><\/p>\n\n\n\n<p>\u00a9 Sandra Milevska <\/p>\n\n\n\n<p>Zibens \u0101trum\u0101 aizjo\u0146oju\u0161ajai vasarai \u0161ogad piemita nep\u0101rprotama iez\u012bme, kuru katru dienu izsp\u0113l\u0113ja tr\u012bsreiztr\u012bsnieki, gan Ga\u0157ezera, gan Katski\u013cu\u2014laika un telpas maznoz\u012bm\u012bgums, jo k\u0101da noz\u012bme laikam, ja var v\u0113l\u0101k un atk\u0101rtoti apg\u016bt notiku\u0161o, un k\u0101da noz\u012bme vietai, ja viss notiek virtu\u0101li? Esam universaliz\u0113ju\u0161ies, p\u0101rkl\u0101jot p\u0113c patikas divas atsevi\u0161\u0137as p\u0101rbag\u0101tas programmas, jaucot no \u0123eogr\u0101fiski milzu att\u0101lumiem ne tikai pa\u0161us dal\u012bbniekus un pasniedz\u0113jus, interv\u0113jamos, un iema\u0146u demonstr\u0113t\u0101jus, bet ar\u012b pa\u0161u vielu. Nemain\u012bgs paliek tikai viens: lielo darbu\u2014noorganiz\u0113t divas bag\u0101tas programmas\u2014prasa daudz roku, \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101, Ga\u0157ezeram M\u0101ra Linde, Maija Zaeska, Daiga R\u016bti\u0146a, bet Katski\u013ciem Ingr\u012bda Jansone, Laila Medne, Ilze Kanc\u0101ne, M\u0101ra Ast, Silvija Me\u017egaile, Hel\u0113na V\u012bksni\u0146a, un Laila Gansert\u2014paldies vis\u0101m!<\/p>\n\n\n\n<p>Pirmais visgard\u0101kais kumoss ir abu 3&#215;3 programmu kulin\u0101ro iema\u0146u apg\u016b\u0161anas kl\u0101sts, kura smagumpunkts ir p\u0113c bar\u012bbas br\u0113co\u0161a v\u0113dera apmierin\u0101\u0161ana ar tipiski latviskiem \u0113dieniem, kuri autentisk\u0101 izpild\u012bjum\u0101 vismaz Zieme\u013camerikas kontinent\u0101 nav uz katra st\u016bra dab\u016bnami. Cept, v\u0101r\u012bt, \u0161mor\u0113t un saut\u0113t nav nek\u0101ds jaunums, bet cent\u012bgie nometnieki piev\u0113rs\u0101s ilgajiem vair\u0101ku dienu procesiem: sk\u0101b\u0113t un raudz\u0113t gan k\u0101postus (M\u0101ra Vilde), gan rudzu ieraugu saldsk\u0101bmaizei (M\u0101ra Linde) un eksotiskajai kombu\u010dai (Gundega Puidze), visu noskalojot ar Ingas Luc\u0101nes medus kvasu un Viestura Zari\u0146a, \u012bsta lietprat\u0113ja, alu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Praktisk\u0101s nodarb\u012bbas sniedza iesp\u0113ju apg\u016bt da\u017eneda\u017e\u0101das iema\u0146as: ad\u012bt uz rok\u0101m uzvelkamus \u201emau\u010dus\u201d (Maija Kulakova); gleznot uz z\u012bda (Inga Strause Godeford); gleznot ar \u016bdenskr\u0101s\u0101m, (Linda Treija); gatavot ziedu un d\u0101vanu aran\u017e\u0113jumus (Anita Sili\u0146a); izsekot savas dzimtas \u0123enealo\u0123ijai (Lilita Matisone); paz\u012bt kokgrie\u0161anas r\u012bkus un rakstus, pa\u0161am veicot praktisko darbu (U\u0123is L\u0101ma); un iek\u0101rtot un izrot\u0101t m\u0101jas interjeru l\u0113ti un labi (Ter\u0113ze Gruntmane).<\/p>\n\n\n\n<p>M\u016bsu m\u016bzik\u0101l\u0101 tauta var\u0113ja sp\u0113l\u0113t ukuleli (M\u0101ra V\u0101rpa) vai iepaz\u012bt trimdas kokli un t\u0101s v\u0113sturi (M\u0101ra Linde\/Dace Veinberga). Redz\u0113j\u0101m un dzird\u0113j\u0101m iepriek\u0161 nepublic\u0113tu, galvenok\u0101rt Latgales zieme\u013cos p\u0113tniec\u012bbas proces\u0101 lauk\u0101 ierakst\u012btu daudzbals\u012bgo dzied\u0101\u0161anu, (Anda Beit\u0101ne). Sadarb\u012bb\u0101 ar T\u0113rvetes 3&#215;3, iepazin\u0101m <em>Ska\u0146um\u0101jas<\/em> muzeja instrumentus caur demonstr\u0101cij\u0101m (Sandra Lipska, Ilm\u0101rs Pumpurs), bet <em>Latvie\u0161i pasaul\u0113<\/em> muzeja kr\u0101jumus un to izst\u0101d\u012b\u0161anu aprakst\u012bja Sarma Liepi\u0146a, Marianna Auliciema, Ieva V\u012btola. Ar Ilzi Kanc\u0101nu izsekoj\u0101m Teodora Zelti\u0146a tr\u012bs gr\u0101matu s\u0113rijas <em>Anti\u0146\u0161 Amerik\u0101 <\/em>non\u0101k\u0161anai l\u012bdz mutv\u0101rdu v\u0113stures l\u012bmenim, gr\u0101matu pulci\u0146am dab\u0101 izzinot min\u0113t\u0101s \u0145ujorkas un apk\u0101rtnes vietas un viesojoties vai nu pie aprakstos kari\u0137\u0113tajiem t\u0113liem vai satiekot tos, kas vi\u0146us atmin\u0101s.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\u0145ujorkas universit\u0101tes Ti\u0161a skolas beidz\u0113js, dokument\u0101lo un sp\u0113lfilmu re\u017eisors Mat\u012bss Ka\u017ea izcili saisto\u0161i st\u0101st\u012bja par film\u0113\u0161anas specifiku, apl\u016bkojam\u0101s filmas rad\u012b\u0161anas procesu, un saviem vienl\u012bdz iespaid\u012bgajiem paveiktajiem darbiem un n\u0101kotnes iecer\u0113m. 3&#215;3 izr\u0101d\u012bja vi\u0146a tr\u012bs gadus tapu\u0161o, tr\u012bs kontinentos film\u0113to <em>Klejot\u0101ji<\/em>, par 1990. gados dzimu\u0161ajiem latvie\u0161iem, kas dz\u012bv\u0113 nemiti\u0123i p\u0101rvietojas, nenogrunt\u0113joties nevien\u0101 galvenaj\u0101 viet\u0101 vai pat valst\u012b. T\u0113lo\u0161anas pavedienu turpinot, M\u0101ras Lewis vad\u012bb\u0101 lasot un iej\u016btoties tekstos no <em>Skroderdien\u0101m Silma\u010dos,<\/em> nometnieki iejut\u0101s aktieru \u0101d\u0101s. Ko nu v\u0113l p\u0113c tam\u2014pa taisno uz Nacion\u0101l\u0101 te\u0101tra skatuves!&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Atelpas br\u012b\u017eu izklaidi sag\u0101d\u0101ja nesen\u0101s ga\u0157ezernieces Ilgas R\u016bti\u0146as \u201eGa\u0157ezera sp\u0113le\u201d, bet Ingr\u012bda Erdmane ar b\u0113rniem-pal\u012bgiem lika min\u0113t m\u012bklas. Jaun\u0101s paaudzes p\u0101rst\u0101vji Aldis un Din\u0101ra Bri\u0123i m\u016bs inform\u0113ja \u201ek\u0101 mekl\u0113t laimi modernaj\u0101 digit\u0101l\u0101 pasaul\u0113\u201d, metode, kas stipri atg\u0101dina Ka\u017eas klejot\u0101jus: nemit\u012bgi mainoties un piel\u0101gojoties, p\u0101rcelties no vietas uz vietu, katr\u0101 izmantojot digit\u0101lo vidi, lai ap sevi, vienalga tuvu vai t\u0101lu, pulcin\u0101tu sev vajadz\u012bgos cilv\u0113kus. Par visp\u0101r\u0113jo ikdienas labsaj\u016btu g\u0101d\u0101ja dal\u012bba Brigitas V\u012bksni\u0146as r\u012bta vingro\u0161an\u0101 un Lindas Sniedzes Taggartas r\u012bta medit\u0101cij\u0101s, Lindai noturot ar\u012b vakara svec\u012b\u0161u dievkalpojumu. Citus vakarus bag\u0101tin\u0101ja Lidija Slokenberga ar izjustu koncertu, k\u0101 ar\u012b nometnieki, kas pa\u0161i sevi un citus izsm\u012bdin\u0101ja tradicion\u0101laj\u0101 talanta\/beztalanta uzvedum\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Izkust\u0113ju\u0161ies, nodarboju\u0161ies, pa\u0113du\u0161i, tad izklaid\u0113ju\u0161ies: var\u0113tu dom\u0101t, ka pietiktu. Bet nek\u0101! Abas 3&#215;3 nometnes pied\u0101v\u0101ja ar vielu pies\u0101tin\u0101tus refer\u0101tus. LU Latvijas V\u0113stures instit\u016bta m\u0101c\u012bbsp\u0113ks Guntis Zem\u012btis st\u0101st\u012bja par \u201eAstronomisk\u0101m un dabas par\u0101d\u012bb\u0101m senatn\u0113\u201d. Zem\u012btis sasl\u0113dza m\u016bsu sen\u0101s indo-eiropie\u0161u tautas iera\u017eas un tic\u0113jumus ar cit\u0101m zemkopju un lopkopju taut\u0101m, kas visas balst\u012bju\u0161\u0101s izplat\u012bjuma un dab\u012bg\u0101s pasaules v\u0113ro\u0161an\u0101, pierakstot neparast\u0101m par\u0101d\u012bb\u0101m, piem\u0113ram saules aptumsumiem, atbild\u012bbu par da\u017e\u0101du dabas nelaimju ra\u0161anos.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Ar\u012b mums aktu\u0101l\u0101 klimatu mai\u0146as t\u0113ma nebija sve\u0161a m\u016bsu senajiem priek\u0161g\u0101j\u0113jiem: Igaunijas un Latvijas teritorij\u0101 5.-6. gadsimta t.s. \u201eliel\u0101 ziema\u201d iez\u012bm\u0113 jaunus mot\u012bvus apbed\u012b\u0161anas trad\u012bcij\u0101s, bet 700.-1350. gadu siltais periods \u013c\u0101va izplesties, vikingiem apdz\u012bvojot Grenlandi un Far\u0113ru salas un baltu cilt\u012bm 9.-10. gadsimtos apdz\u012bvojot \u0100rai\u0161u ezerpili. Ta\u010du jau \u201emazajam ledus laikmetam\u201d s\u0101koties, ap 1300.-1450. gadiem \u0161\u012bs vietas n\u0101c\u0101s pamest, \u016bde\u0146iem atkal sasl\u0113dzoties led\u016b, izraisot nera\u017eas un liel\u0101ku mirst\u012bbu. Igaunij\u0101 Teoderichs vainoja 1191. g. 23. j\u016bnija saules aptumsumu, citi vainoja 1264. gad\u0101 par\u0101d\u012bju\u0161os kom\u0113tu, kad z\u012bm\u012bg\u0101 k\u0101rt\u0101 pie reizes esot saslimis un miris Romas p\u0101vests.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Ta\u010du mazajam ledus laikmetam turpinoties veselus 500 gadus l\u012bdz pat 1850. gadam, k\u013cuva arvien aukst\u0101ks, par ko atkal vainoja kom\u0113tu, par\u0101d\u012bju\u0161os 1556. gad\u0101 vienlaic\u012bgi ar daudz\u0101m zieme\u013cbl\u0101zm\u0101m. \u0160ie k\u0101vji\u2014\u201ejodu kaujas\u201d\u2014dr\u012bz\u0101k izc\u0113lu\u0161ies sakar\u0101 ar ap \u0161o laiku Peru izvirdu\u0161\u0101 vulk\u0101na ap zemeslodi aplidoju\u0161ie putek\u013ci, kas ne\u013c\u0101vu\u0161i saules stariem sasniegt zemi. Dendrologi m\u0113rot seno koku ri\u0146\u0137us atzinu\u0161i 1601.-1602. gadus par Zieme\u013ceirop\u0101 visslikt\u0101kajiem koku aug\u0161anai, ar saln\u0101m vasar\u0101 un agru ziemu. \u0160\u012bs par\u0101d\u012bbas iem\u016b\u017ein\u0101tas m\u016bsu dain\u0101s: Saule k\u016bla m\u0113nesn\u012bcu\/Ar sudraba \u010dak\u0101rni\u0146u [t.i. kom\u0113tu]\/Saule s\u0113ja ro\u017eu d\u0101rzu,\/M\u0113nesn\u012bca nosald\u0113ja.<\/p>\n\n\n\n<p>Nov\u0113rsu\u0161i skatienu no debesu juma uz cietzemi un pat t\u0101l\u0101k pazem\u0113, tr\u012bsreiztr\u012bsnieki izzin\u0101ja peles t\u0113lu folklor\u0101. Daces Veinbergas st\u0101st\u012bjums ies\u0101k\u0101s ar sar\u012bkojumos tagad pla\u0161i piekoptu atzinuma un pateic\u012bbas izteik\u0161anu Zieme\u013camerikas iedzimtaj\u0101m taut\u0101m, kuras teritorij\u0101 sar\u012bkojums notiek. Veinbergas pla\u0161ais, p\u0113t\u012bjumos balst\u012btais p\u0101rskats par peles t\u0113lu atkl\u0101ja, ka ne tikai latvie\u0161iem ir \u012bpa\u0161as attiec\u012bbas ar peli, par ko liecina dainas, dziesmas, m\u012bklas un tic\u0113jumi, bet ka past\u0101v ar\u012b l\u012bvu, igau\u0146u, votu, somu, un kar\u0113\u013cu varianti. Atk\u0101rtotos mot\u012bvus\u2014pele b\u0113rni\u0146am velk saldu miegu, tek aukst\u0101 laik\u0101 zir\u0146us zagt, tiek l\u016bgta l\u012bst pazem\u0113 uz aizg\u0101j\u0113ja m\u016b\u017ea m\u0101ju\u2014ilustr\u0113 dziesmu ieraksti: m\u016bsu izcilo folkloras dziesminieku Zanes \u0160mites, p\u0101r\u0113jo I\u013c\u0123u, un Julg\u012b Staltes no 1936. g. Tartu izdot\u0101 s\u0113juma <em>Volkslieder der Liven<\/em>.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Tikai ziemai rakstur\u012bgaj\u0101s kalad\u016b dziesm\u0101s un citur tautas rad\u012bto gara darbos \u012bst\u0101 realit\u0101te, ka peles ziem\u0101 salien siltum\u0101 pie sav\u0101kto \u0113damo kr\u0101jumiem, p\u0101rv\u0113rsta, apdzejota un pacelta cit\u0101 l\u012bmen\u012b. K\u0101ds gar\u0161 jaut\u0101jums-atbilde dziesmas savirkn\u0113jums, kas soli pa solim pace\u013c pel\u012bti no zemes l\u012bdz pat dieva d\u0113liem, izrais\u012bja at\u0161\u0137ir\u012bgus min\u0113jumus par noz\u012bmi, ta\u010du ne to, ka panteistiskie dabu m\u012blo\u0161ie latvie\u0161i \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101 izsaka visas rad\u012bbas vienl\u012bdz\u012bbu un sv\u0113tumu. Nosl\u0113gum\u0101 Dace Veinberga piev\u0113rs\u0101s gan zin\u0101tnei, gan mistikai. Iepaz\u012bstin\u0101jusi ar visiem pe\u013cu paveidiem (Latvij\u0101 pieci), t.sk. slaveno susuri (no fran\u010du <em>dormir<\/em>) doru peli, kas \u0101r\u0101 nogu\u013c pusi gada ierakusies zem\u0113, sekojo\u0161\u0101s sarunas aizg\u0101ja kristiet\u012bbas ietekmes, garu un dv\u0113se\u013cu, \u0161amanisma un animisma virzienos&#8230;<\/p>\n\n\n\n<p>Ilm\u0101rs Me\u017es izsekojis latvie\u0161u valodas izmai\u0146\u0101m pag\u0101tn\u0113 un paredz to n\u0101kotnes turpin\u0101jumus. Apliecinot, ka atsevi\u0161\u0137\u0101s baltu ciltis pirms 1000 gadiem run\u0101ju\u0161as katra sav\u0101 valod\u0101, un ka kur\u0161iem visilg\u0101k notur\u0113jusies \u0161\u0101da lingvistiska at\u0161\u0137irt\u012bba, tom\u0113r l\u012bdz 16. gadsimtam galven\u0101s topo\u0161ajai latvie\u0161u valodai at\u0161\u0137ir\u012bbas izzudu\u0161as. 1507. gada t\u0113vreizes eksempl\u0101rs rokrakst\u0101 par\u0101da pareizrakst\u012bbu, kas p\u0113c paskata var\u0113tu b\u016bt ar\u0101bu z\u012bm\u0113m rakst\u012bts. Jau par vienu valodu k\u013cuvusi, latvie\u0161u dialektu kart\u0113 redzama neizs\u012bksto\u0161o viet\u0113jo variantu bag\u0101t\u012bba. \u0160\u012b bag\u0101t\u012bba v\u0113l iespaid\u012bg\u0101ka k\u013c\u016bst ieraugot Ilm\u0101ra Me\u017ea sar\u016bp\u0113to sarakstu ar latvie\u0161u valodas zirgu kr\u0101su apz\u012bm\u0113jumiem, vesela lapa ar 15 da\u017e\u0101diem terminiem. (K\u0101da kr\u0101sa ir \u201ep\u0101ts\u201d?! Vai ar\u012b \u201ezeltaini p\u0101ts\u201d?!) Zirgu terminu saraksts ilustr\u0113 starptautisko iepriek\u0161\u0113jo paaud\u017eu archeologu un antropologu pamatp\u0113t\u012bjumus, kas izce\u013c seno indoeiropie\u0161u neatrauj\u0101mi int\u012bmo saiti ar zirgiem, kuru apz\u012bm\u0113\u0161anai nepiecie\u0161amas vissmalk\u0101k\u0101s \u0101das kr\u0101su nianses.<\/p>\n\n\n\n<p>Me\u017es ieso\u013co modernos laikos ar Latvijas satversmes valodas p\u0101rskatu un t\u0101s sarakst\u012bt\u0101jas tautas demografisko raksturojumu. Divdesmit\u0101 gadsimta pa\u0161\u0101 s\u0101kum\u0101 latvie\u0161u p\u0101rsvars bija milz\u012bgs, ar tautas vienm\u0113r\u012bgu izvietojumu vis\u0101 sav\u0101 teritorij\u0101, apst\u0101k\u013cos, kad vis\u0101m vajadz\u012bb\u0101m pietika var\u0113t run\u0101t tikai latviski. Iedz\u012bvot\u0101ju skaitam dab\u012bgi palielinoties, pils\u0113tas, \u012bpa\u0161i R\u012bga, izlauz\u0101s no saviem viduslaiku m\u016briem. Ta\u010du pirms un p\u0113c Pirm\u0101 pasaules kara aizpl\u016bda daudzi cilv\u0113ki austrumu (zemes ieg\u016b\u0161anas) un rietumu emigr\u0101cij\u0101s, sekoja Pirmais pasaules kar\u0161 ar augstu mirst\u012bbu, un jaun\u0101s br\u012bvvalsts \u012bsais m\u016b\u017es apr\u0101v\u0101s l\u012bdz ar Otro pasaules karu, krievu okup\u0101ciju un sekojo\u0161o pl\u0101nveid\u012bgo citu taut\u012bbu iepludin\u0101\u0161anu Latvij\u0101. Vairums latvie\u0161u apguva krievu valodu un ar\u012b nepiespiesti p\u0101rsl\u0113dz\u0101s uz to, pat apst\u0101k\u013cos, kuros pa\u0161i bija vair\u0101kum\u0101.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>M\u016bsdien\u0101s Me\u017eam \u0161\u012b rakstur\u012bpa\u0161\u012bba, kad valsts un valoda atkal nostiprin\u0101tas, nedod mieru. Kad k\u0101ds nem\u0101k latviski, p\u0101riet tagad uz ang\u013cu valodu. Jaunie\u0161u vid\u0113, pat t\u0101du pusaud\u017eu, kas k\u0101ju nav sp\u0113ru\u0161i \u0101rpus Latvijas, modes kliedziens ir run\u0101t angliski, pa vidu iesprau\u017eot k\u0101du latvisku v\u0101rdu. Ilm\u0101rs Me\u017es pie\u013cauj iesp\u0113ju, ka n\u0101kotn\u0113, \u0161\u012bm tendenc\u0113m turpinoties, latvie\u0161u valoda ie\u0146ems \u0161aur\u0101ku, form\u0101l\u0101ku telpu\u2014izgl\u012bt\u012bb\u0101, parlament\u0101 un vald\u012bb\u0101, bet automatiski izmantojam\u0101 ikdienas sarunvaloda starp savstarp\u0113ji nepaz\u012bstamiem cilv\u0113kiem, ar\u012b starp latvie\u0161iem, var\u0113tu izr\u0101d\u012bties\u2014ang\u013cu.<\/p>\n\n\n\n<p>Valodas izmai\u0146as ar\u012b sp\u0113l\u0113 lomu veco trimdu \u013coti interes\u0113jo\u0161aj\u0101 LU p\u0113tnieces Vitas Zel\u010des refer\u0101t\u0101 \u201eLatvie\u0161u prese ASV 19. gs. beig\u0101s un 20. gadsimta s\u0101kum\u0101\u201d. Zel\u010de sauc virsrakst\u0101 nosaukto laika periodu par \u201emasu laikmetu\u201d, kuru raksturo las\u012btprasmes strauja izaugsme, mediju savairo\u0161an\u0101s, transporta (dzelzce\u013cu, ostu) att\u012bst\u012bba, un 1905. gada revol\u016bcijas ietekm\u0113ts l\u016bzums, latvie\u0161iem pieprasot sav\u0101 zem\u0113 l\u012bdzv\u0113rt\u012bgas ties\u012bbas k\u0101 ien\u0101c\u0113jiem v\u0101cie\u0161iem un krieviem. Ce\u013ca atv\u0113r\u0161anu uz rietumiem visai krievu imp\u0113rijai veicin\u0101ja Liep\u0101jas ostas att\u012bst\u012bba, k\u0101 ar\u012b 1906. gad\u0101 transatlantiskas ku\u0123a l\u012bnijas uz ASV atv\u0113r\u0161ana. Ta\u010du l\u012bdz Pirm\u0101 pasaules kara ies\u0101kumam 1914. gad\u0101, tikai 17% (15000) emigrantu no Latvijas dev\u0101s uz ASV; austrumu virzien\u0101, izmantojot Sib\u012brijas transma\u0123istr\u0101li, zemes mekl\u0113jumos dev\u0101s 83% (215-225000) emigrantu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Nav iesp\u0113jams nodot t\u0101l\u0101k Zel\u010des daudzo par ASV etnisko presi, t.sk. latvie\u0161u, sagatavoto tematikas un \u0123eogr\u0101fisk\u0101 sadal\u012bjuma tabulu saturu, bet p\u0101rskats par vienu, galveno latvie\u0161u iebrauc\u0113ju ASV izdevumu, <em>Amerikas V\u0113stnesis<\/em>, liecina par cen\u0161anos iek\u013cauties jaunaj\u0101 taut\u0101: \u201em\u0113s amerik\u0101\u0146i\u201d. Ar\u012b 1950s gadus piedz\u012bvoju\u0161ie p\u0113ckara b\u0113g\u013ci, un vi\u0146u b\u0113rni, labi atceras \u0161\u0101du visp\u0101r valdo\u0161u vidi, k\u0101dreiz pat spiedienu, amerikaniz\u0113ties. Vita Zel\u010de beidza savu inform\u0101cijas bag\u0101to sesiju nor\u0101dot, ka \u0161is lauks esot p\u0113t\u012bjumiem perspekt\u012bvs. T\u0101d\u0113\u013c \u0161\u012b raksta autore at\u013caujas vi\u0146u aicin\u0101t, nevis ciemos bet gan darbos, uz trimdas \u201em\u0101mu\u013cas\u201d, 1892. gad\u0101 dibin\u0101t\u0101s Filadelfijas Br\u012bvo latvju biedr\u012bbas, ar veciem preses izdevumiem piest\u016b\u0137\u0113to arch\u012bvu un bibliot\u0113ku. Vita, brauciet \u0161urp!<\/p>\n\n\n\n<p>Refer\u0101tu s\u0113rijas v\u0113sturisko virkn\u0113jumu nosl\u0113dza paz\u012bstamais speci\u0101lists, Okup\u0101cijas muzeja l\u012bdzgaitnieks Uldis Neiburgs ar dzi\u013cu un pla\u0161u p\u0113t\u012bjumu par preto\u0161an\u0101s un kolabor\u0101ciju Latvij\u0101 ab\u0101s okup\u0101cij\u0101s, 1940-1990. \u0160o saturu papildin\u0101ja Rita Laima B\u0113rzi\u0146a st\u0101stot par savu jauno projektu p\u0101rtulkot uz ang\u013cu valodu 2017. gad\u0101 izn\u0101ku\u0161o gr\u0101matu <em>Latvijas klusie varo\u0146i<\/em>.&nbsp; P\u0113tera Bol\u0161aita un Liep\u0101jas ebreja, augst\u0101 zin\u0101tnieka (<em>kom\u0113tu<\/em> speci\u0101lista) Edvarda Andersa ierosin\u0101tais darbs izce\u013c uzdr\u012bkst\u0113\u0161anos un uzupur\u0113\u0161anos, kuru izr\u0101d\u012bju\u0161i atsevi\u0161\u0137i Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji divu okup\u0101ciju apst\u0101k\u013cos gl\u0101bjot ebrejus, \u010dig\u0101nus, pa\u0161us latvie\u0161us uz Vidzemes latvie\u0161u pretest\u012bbas, t.sk. me\u017ea br\u0101\u013cu varon\u012bbas fona. &nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Tematu turpin\u0101ja l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m ALA sabiedrisko attiec\u012bbu vad\u012bt\u0101js Dzintars Dzilna, atskatoties uz latvie\u0161u devumu br\u012bv\u012bbas atg\u016b\u0161an\u0101 un NATO iek\u013c\u016b\u0161an\u0101 ar aicin\u0101jumu \u201eKo m\u0113s ASV latvie\u0161i varam dar\u012bt Latvijas aizsardz\u012bbas lab\u0101?\u201d. ANO darbiniece un Rodas stipendi\u0101te, zoolo\u0123ijas doktore Zinta Zommere st\u0101st\u012bja par ANO strukt\u016bru un funkcij\u0101m, veicinot multilater\u0101lismu un glob\u0101lo p\u0101rvald\u012bbu attiec\u012bb\u0101 uz citu, m\u016bslaiku apdraud\u0113jumu: pasaules p\u0101rsil\u0161anu. Ar att\u0113liem bag\u0101t\u012bgi ilustr\u0113tais piem\u0113rs ir vi\u0146as pavad\u012btais laiks \u013coti karstaj\u0101, necie\u0161ami mitraj\u0101 Rietum\u0101frikas valst\u012b pie Atlantijas oke\u0101na, Sierra Leone.<\/p>\n\n\n\n<p>Ga\u0157ezera 3&#215;3 r\u012bkot\u0101ji sar\u016bp\u0113ju\u0161i intervijas ar tr\u012bs \u012bpa\u0161i redzam\u0101m person\u0101m, kas katra sav\u0101 veid\u0101 devusi milzu ieguld\u012bjumu Latvij\u0101, t\u0101s kult\u016br\u0101 un\/vai politik\u0101. P\u0113tera \u0160pela sarun\u0101 ar Holivud\u0101 apbalvoto Lolitu Ritmani, m\u016bzikla <em>Eslingena<\/em> komponisti un t\u0101s izr\u0101\u017eu gatavo\u0161anas l\u012bdzdarbnieci, sniedz ieskatu vi\u0146as dz\u012bv\u0113 un rado\u0161aj\u0101 proces\u0101. Aicin\u0101ta pati sevi iepaz\u012bstin\u0101t, Lolita sevi raksturo \u010detros v\u0101rdos: m\u016bzi\u0137e, komponiste, sieva, m\u0101te (b\u0113rni Andris, Aija, Ilze jau pieaugu\u0161i&#8230;).&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Jaun\u012bb\u0101 ar savu m\u0101su Brigitu rietumkrasta meite\u0146u ansambl\u012b <em>Dzintars<\/em> dzied\u0101ju\u0161\u0101 m\u016bzi\u0137e r\u0101d\u012bja klipus no nesen Oskara balvai m\u016bzikas kategorij\u0101 nomin\u0113t\u0101s sp\u0113lfilmas, uz\u0146emta p\u0113c Aleksandra Gr\u012bna rakst\u012bt\u0101 rom\u0101na <em>Dv\u0113se\u013cu putenis<\/em> (ASV <em>Blizzard of Souls, <\/em>Anglij\u0101 <em>The Riflemen<\/em>). Klips sast\u0101v no momentiem, kad m\u016bzika \u012bpa\u0161i izce\u013cas\u2014kaut filmas m\u016bziku nevajagot iev\u0113rot, tikai sajust, organiski iek\u013cautu dotaj\u0101 ain\u0101, izce\u013cot tikai k\u0101du atk\u0101rtotu t\u0113mu. Lolita str\u0101d\u0101 m\u0101j\u0101s ar pla\u0161u aparat\u016bras kl\u0101stu, izskatot visu filmu, atk\u0101rtojot ainu pa ainai, beidzot noskatoties sakompon\u0113t\u0101s m\u016bzikas t\u0113mas ar re\u017eisoru, atkal papriek\u0161u visai filmai, tad ainu pa ainai. \u012apa\u0161i izcila bijusi ieska\u0146o\u0161anas iesp\u0113ja Latvij\u0101, ar \u012bstu or\u0137estri nevis sintizatoru, un ar slaveno M\u0101ra Sirm\u0101 vad\u012bto kori <em>Latvija<\/em>. P\u0113c filmas pirmizr\u0101des, notiku\u0161u p\u0101rsteidzo\u0161\u0101 k\u0101rt\u0101 Ukrain\u0101, L\u0101\u010dpl\u0113\u0161a dien\u0101, t\u0101 izg\u0101ja pa pasauli. Mums aktu\u0101li, ka n\u0101ko\u0161o Latvijas Dziesmu sv\u0113tku repertu\u0101r\u0101 iek\u013cauta filmas p\u0113d\u0113j\u0101 dziesma.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>No agras jaun\u012bbas Lolitai Ritmanei bija lemts k\u013c\u016bt par m\u016bzi\u0137i. No bernu k\u0101jas dzied\u0101jusi un sp\u0113l\u0113jusi instrumentus, jau 17 gadu vecum\u0101 vi\u0146a esot atst\u0101jusi m\u0101jas, lai dz\u012bvotu Losand\u017eelos\u0101 un m\u0101c\u012btos filmu m\u016bzikas kompon\u0113\u0161anu. No s\u0101kuma vi\u0146a kompon\u0113jusi galvenok\u0101rt telev\u012bzijas multfilm\u0101m, pamaz\u0101m uzstr\u0101d\u0101joties l\u012bdz pilnmetr\u0101\u017eas z\u012bm\u0113taj\u0101m film\u0101m. Holivudai (un visp\u0101r visai pasaulei) tipisk\u0101 sievietes l\u012bdzdal\u012bbas procesos nonivel\u0113\u0161ana uz zem\u0101kiem l\u012bme\u0146iem sp\u0113l\u0113jusi savu lomu Lolitas karjer\u0101, ko vi\u0146a akt\u012bvi apkarojusi dibinot da\u017e\u0101dus sievie\u0161u grup\u0113jumus un pal\u012bdzot jaunpien\u0101c\u0113j\u0101m.&nbsp; Lolitai <em>Dv\u0113se\u013cu putenis <\/em>ir&nbsp; pirm\u0101 piedal\u012b\u0161an\u0101s tik v\u0113rien\u012bg\u0101 (Oskaru) publicit\u0101tes kampa\u0146\u0101. \u0160is ar\u012b esot pirmais gad\u012bjums, kad Lolitas latvie\u0161u un amerik\u0101\u0146u pasaules esot sal\u0113ju\u0161\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p>Starp nesenajiem sasniegumiem un n\u0101kotnes iecer\u0113m ir Raimonda Paula kompon\u0113t\u0101s m\u016bzikas aran\u017e\u0113jumi El\u012bnas Garan\u010das koncertam; Zigfr\u012bda Muktup\u0101vela jaun\u0101 albuma gatavo\u0161ana; v\u0113l ne glu\u017ei izveidojies projekts lielajiem Dziesmu sv\u0113tkiem ar Dzintaru Ra\u010du; m\u016bzika HBO Max z\u012bm\u0113tai filmai; un sievie\u0161u komponistu organiz\u0101cijas dibin\u0101\u0161ana. Nosl\u0113gusi savu st\u0101st\u012bjumu ar klipu no J\u016blijas Plostnieces <em>Eslingenas<\/em> solo \u201eEs ticu\u201d, ar\u012b m\u0113s ticam Lolitas Ritmanes lieti\u0161\u0137\u012bbai un simp\u0101tiskajam tie\u0161umam. Urr\u0101 Lolita, tik uz priek\u0161u!&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\u010cik\u0101gietis K\u0101rlis Streips noteikti ir starp visagr\u0101k, uz neatkar\u012bbu tikai v\u0113l atg\u016bsto\u0161o Latviju iebrauku\u0161ajiem rietumu latvie\u0161iem, kas p\u0101rc\u0113l\u0101s un izveidoja karjeru k\u0101 \u017eurn\u0101lists un valsts politikas da\u017e\u0101do virmojumu koment\u0113t\u0101js, nu jau gadu desmitiem. Vi\u0146u sarun\u0101, Anita Millere \u0101tri atk\u0101rtoja biogr\u0101fijas galven\u0101s iez\u012bmes\u2014\u0123imen\u0113 ar tr\u012bs m\u0101s\u0101m, m\u0101te <em>Mazputni\u0146a<\/em> redaktore un <em>Easy Way to Latvian<\/em> autore, latvisk\u0101 skolo\u0161an\u0101s \u010cik\u0101gas Kri\u0161j\u0101\u0146a Barona skol\u0101, Ga\u0157ezera Vasaras vidusskol\u0101, ML\u0122. T\u0101tad\u2014superleti\u0146\u0161.<\/p>\n\n\n\n<p>Izstud\u0113jis 1989. gad\u0101 \u017eurnalistiku, K\u0101rlis dodas uz Latviju m\u0101c\u012bt ang\u013cu valodu Sve\u0161valodu fakult\u0101t\u0113, s\u0101kot no septembra&#8230; T\u0101 viet\u0101 non\u0101k m\u0101c\u012bt VEF\u0101, tiek ievilkts Tautas front\u0113, redi\u0123\u0113 <em>Atmodu<\/em> s\u0101kot ar puslaiku tad p\u0101r\u0146emot pilno slodzi. Joproj\u0101m pl\u0101no turpin\u0101t izgl\u012bt\u012bbu ASV, bet paredz\u0113tais Merilendas universit\u0101tes ma\u0123istra gr\u0101ds izpaliek, kad 2. semestr\u012b, str\u0101d\u0101jot ALA, s\u0101kas barik\u0101des. Ned\u0113\u013cu p\u0113c 1991. gada septembra pu\u010da ar Meierovicu brauc uz EDSO Maskav\u0101, tad uz R\u012bgu atrast telpas PBLA birojam. Ieradies uz 4-5 ned\u0113\u013c\u0101m Latvij\u0101, palicis tagad jau 30 gadu.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Elpu aizraujo\u0161s temps K\u0101rlim Streipam nav sve\u0161s, jo viss vi\u0146a st\u0101st\u012bjums norit zibens \u0101trum\u0101, jaucot tematus, l\u0113cot turp atpaka\u013c gan laik\u0101 gan \u0123eogr\u0101fiski, gan attiec\u012bb\u0101 uz zi\u0146u izpeln\u012bju\u0161iem Latvijas un pasaules notikumiem, un no galvas it k\u0101 atceroties katru faktu, deta\u013cu, datumu. N\u0101ko\u0161aj\u0101 v\u0101rdu lav\u012bn\u0101 dzirdam par Olimpi\u0101di; Latvijas paralimpie\u0161u pan\u0101kumiem; Luka\u0161enko balto b\u0113g\u013cu, kas prot krieviski, pl\u016bdiem; un sav\u0101 paties\u012bb\u0101 ieraku\u0161os ES b\u0113g\u013cu programmu. Vakcin\u0113to mazais skaits un nepietiekama skolu ventil\u0101cija noved pie latvie\u0161u valodas lam\u0101\u0161an\u0101s tr\u016bkumiem un ner\u0101tn\u0101m dain\u0101m, tai skait\u0101 ar\u012b starp citu par gejiem. Un v\u0113l: Tramps, Brexit idiotiskais l\u0113mums, reakcion\u0101rie sp\u0113ki Eirop\u0101 (Marina Lep\u0113na, It\u0101lijas un Polijas populisti) un sist\u0113ma, kur\u0101 ES, lai sod\u012btu k\u0101du valsti (piem\u0113ram Ung\u0101riju vai Poliju), j\u0101pan\u0101k visu dal\u012bbvalstu piekri\u0161ana\u2014bet protams Ung\u0101rija un Polija viena otru nekad nesod\u012bs.<\/p>\n\n\n\n<p>Otr\u0101s Saeimas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s esot bijis 141 saraksts. N\u0101ko\u0161\u0101 rudens 14. Saeimas v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s Saska\u0146ai b\u016b\u0161ot parastais 20% neskatoties uz vecu un mirsto\u0161u elektor\u0101tu. P\u0101r\u0113jos 80% dal\u012bs septi\u0146as, asto\u0146as, vai devi\u0146as latviskas partijas. No desmit ball\u0101m Streips dotu Kari\u0146am asto\u0146as, vi\u0146\u0161 esot \u013coti veiksm\u012bgs un sp\u0113j\u012bgs. Levits ir viskvalific\u0113t\u0101kais prezidents, k\u0101ds Latvijai jebkad bijis. Vislab\u0101k\u0101 run\u0101t\u0101ja esot Vaira V\u012b\u0137e-Freiberga. Atbildot uz jaut\u0101jumu par jauno pa\u0161vald\u012bbu sist\u0113mu, Streips nor\u0101da, ka nelielie administrat\u012bvie sadal\u012bjumi biju\u0161i p\u0101r\u0101k mazi iedz\u012bvot\u0101ju skaita zi\u0146\u0101, ka liel\u0101kiem novadiem, ar vienu centru katr\u0101, iesp\u0113jas apg\u016bt finans\u0113jumi ir lab\u0101kas. Jaunais modelis aptuveni l\u012bdzin\u0101s padomju rajoniem. Laik\u0101 kad visi citi apvienoj\u0101s, Latvija atg\u016bstot neatkar\u012bbu likvid\u0113ja kolhozus, sadrupinot saimniec\u012bbas. Demogr\u0101fija joproj\u0101m ir probl\u0113ma; liel\u0101kaj\u0101 pils\u0113t\u0101 R\u012bg\u0101 dz\u012bvo 600,000, n\u0101ko\u0161aj\u0101, otr\u0101s vietas Daugavpil\u012b, zem 100,000. Streips atmin\u0113j\u0101s 90. gadu me\u017eon\u012bgo rietumu atdarin\u0101\u0161anu un \u201epu\u0137u tirgot\u0101ju\u201d miljon\u0101rus, kam sekoja 2008.-09. gadu ekonomisk\u0101 kr\u012bze un Valda Dombrovska prezident\u016bra.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>ES robe\u017eas atv\u0113ra; tad Lielbrit\u0101nija un \u012arija k\u0101 pirmie atv\u0113ra savus darba tirgus. Past\u0101v repatri\u0101cijas programma, bet no turienes cilv\u0113ki atgrie\u017eas piln\u012bgi cit\u0101di. Eiropas jaun\u0101 trimda ar veco nesatiek, nav \u012bpa\u0161i daudz kontaktu. Nevaram vairs b\u016bt latvie\u0161i viens\u0113t\u0101, esam Eirop\u0101 un jau ir otr\u0101 paaudze, kas neatceras Padomju Savien\u012bbu un okup\u0101ciju, bet iesp\u0113jamas zem\u016bdens naftas d\u0113\u013c Latvija un Lietuva v\u0113l \u0161odien nav nosl\u0113gu\u0161as j\u016bras robe\u017eas l\u012bgumu.<\/p>\n\n\n\n<p>Latvij\u0101 valdo\u0161ais \u0123imenes modelis ir vientu\u013c\u0101s m\u0101mi\u0146as ar vecm\u0101mi\u0146u, jo t\u0113vs aizg\u0101jis pie jaun\u0101kas partneres. \u201eLatvij\u0101 valda konservat\u012bvi likumi, bet Eiropas Cilv\u0113kties\u012bbu tiesa atrisin\u0101s partnerattiec\u012bbu\/viendzimuma laul\u012bbu jaut\u0101jumu. Latvij\u0101 l\u012bdz \u0161im neviens redzams cilv\u0113ks nav atkl\u0101jies.\u201d&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>[K\u0101rlis Streips run\u0101 p\u0101rliecino\u0161i bet nep\u0101rtraukti un \u0101tri. \u0160\u012b st\u0101st\u012bjuma atgremot\u0101ja atsak\u0101s no atbild\u012bbas par izlaisto vielu, nepie\u0146em labojumus un s\u016bdz\u012bbu v\u0113stules, un aicina katru, lai pats noklaus\u0101s faktiem un uzskatiem p\u0101rbag\u0101to bet nestruktur\u0113to interviju!] &nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Bez \u0161aub\u0101m, visu Latvij\u0101 atgriezu\u0161os trimdinieku pa\u0161u korifeju p\u0101rst\u0101v psicholo\u0123e, folkloras p\u0113tniece, autore un izcila lektore\/pasniedz\u0113ja, kas sav\u0101 laik\u0101 neiztr\u016bksto\u0161i bag\u0101tin\u0101jusi vair\u0101kas divreizdivi- un tr\u012bsreiztr\u012bsnieku paaudzes, bet, Latvij\u0101 atgriezusies, ne tikai ie\u0146\u0113ma prezidentes amatu, bet to dar\u012bja laik\u0101, kad pirmk\u0101rt pa\u0161u amatu v\u0113l bija j\u0101nostiprina, tam izc\u012bnot pien\u0101c\u012bgo v\u0113rienu un respektu, un otrk\u0101rt, kad padomju \u0113ras netikumi v\u0113l joproj\u0101m bija tik dzi\u013ci iesak\u0146oju\u0161ies, ka rietumniekam tos visp\u0101r neaptvert.<\/p>\n\n\n\n<p>Nedr\u012bkstam ar\u012b aizmirst, ka Satversme Valsts prezidenta iesp\u0113jas ietekm\u0113t izpildvaru ir maksim\u0101li ierobe\u017eojusi.<\/p>\n\n\n\n<p>Var str\u012bd\u0113ties par to, cik p\u0113d\u0113jais apst\u0101klis, kas ar\u012b prezidenta l\u012bmen\u012b noteikti kav\u0113ja \u012bstenot da\u017eas ieceres, sp\u0113l\u0113ja lomu Vairas V\u012b\u0137es-Freibergas piev\u0113r\u0161anos \u0101rpolitikai k\u0101 t\u0101 laik\u0101 Latvijas absol\u016btai priorit\u0101tei.&nbsp; Ta\u010du vi\u0146as \u0101rpolitikas sasniegumu noz\u012bmi t\u0101 \u012bsti nov\u0113rt\u0113t var tikai \u0161odien, kad starp biju\u0161aj\u0101m, br\u012bv\u012bbu atguvu\u0161aj\u0101m padomju republik\u0101m, kas laikus iek\u013cuva NATO un ES, iepret\u012bm t\u0101m, kam tas neizdev\u0101s\u2014Baltkrievija, Ukraina, Moldova\u2014 likte\u0146u kontrasts ir tik \u017eilbino\u0161s, ka atskatoties j\u0101noskurin\u0101jas par to, k\u0101 b\u016btu bijis, ja Prezidente neb\u016btu pan\u0101kusi \u0161o vissvar\u012bg\u0101ko Latvijas m\u0113r\u0137i.<\/p>\n\n\n\n<p>M\u0101ra Linde, interv\u0113jot Vairu V\u012b\u0137i-Freibergu, pr\u0101t\u012bgi un drosm\u012bgi uzs\u0101ka sarunu ar kutel\u012bga jaut\u0101juma noskaidro\u0161anu: 2&#215;2 un 3x3nieki p\u0113c sena reglamenta viens otru uzrun\u0101 uz \u201etu\u201d, k\u0101 lai vi\u0146a uzrun\u0101 eksprezidenti? Atbilde: par cik \u201etu\u201d trad\u012bcija joproj\u0101m ir sp\u0113k\u0101, uz \u201etu\u201d. Sav\u0101 prezident\u016bras laik\u0101 vi\u0146a esot konsekventi pa\u0161as biroja darbiniekus uzrun\u0101jusi uz J\u016bs, lai darba apst\u0101k\u013cos notur\u0113tu ar visiem vien\u0101du profesion\u0101lu toni.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101l\u0101k noskaidroj\u0101s, ka pa pand\u0113mijas laiku V\u012b\u0137e-Freiberga pirmo reizi dz\u012bv\u0113 pavad\u012bjusi veselu gadu laukos, sav\u0101s \u012avandes m\u0101j\u0101s pie Kuld\u012bgas, bet uz d\u012bkst\u0101vi cer\u0113t nevar. T\u0101pat n\u0101kas nos\u0113d\u0113t cauru dienu pie datora, jo no iepriek\u0161\u0113j\u0101 amata n\u0101k l\u012bdzi vis\u0101das saist\u012bbas, s\u0101kot ar pa\u0161as dibin\u0101to Madrides klubu, un beidzot ar nemit\u012bgi ien\u0101ko\u0161ajiem l\u016bgumiem popul\u0101rajai or\u0101torei uzst\u0101ties un run\u0101t, par kuriem j\u0101iz\u0161\u0137iras, j\u0101 vai n\u0113. Vai vi\u0146a k\u0101dreiz atbild ar\u012b n\u0113? \u201ePrincip\u0101 j\u0101, praks\u0113 n\u0113.\u201d<\/p>\n\n\n\n<p>Ar zoom platform\u0101 kl\u0101teso\u0161ajiem mazliet gremd\u0113jusies atmi\u0146\u0101s par sav\u0101 laik\u0101 apmekl\u0113taj\u0101m nometn\u0113m (iev\u0113r\u012bbas v\u0113rta ir 1998. gada Salacgr\u012bvas 3&#215;3, kur sievietes lektores gul\u0113ja cita pie citas uz matra\u010diem, kas bija novietoti uz gr\u012bdas), eksprezidente piev\u0113rs\u0101s jaut\u0101jumam, vai var b\u016bt latvietis, ja nerun\u0101 latviski? Vai noteico\u0161ais siets latviet\u012bbai ir valodas pra\u0161ana? Te esot j\u0101\u0161\u0137iro taut\u012bba un pilson\u012bba. No pilson\u012bbas kandid\u0101ta ir ties\u012bbas piepras\u012bt valodas pra\u0161anu, jo v\u0113lam\u0101 valsts ir vien\u012bg\u0101 vieta pasaul\u0113, kur run\u0101 \u0161aj\u0101 valod\u0101. Valoda ir da\u013ca no pilson\u012bbas. Diaspor\u0101 dz\u012bvojo\u0161ajiem situ\u0101cija ir piln\u012bgi cita, tas ir person\u012bgs jaut\u0101jums par to, k\u0101 pats sevi redz p\u0113c taut\u012bbas. \u0160\u0101dos apst\u0101k\u013cos maksim\u0101li pla\u0161i vajagot piesaist\u012bt cilv\u0113kus, un 3&#215;3 nometn\u0113, kas dibin\u0101ta, lai latviet\u012bbu veicin\u0101tu, tom\u0113r vajag to piekopt.<\/p>\n\n\n\n<p>Agr\u0101k\u0101 sesij\u0101 Rita Laima B\u0113rzi\u0146a st\u0101st\u012bja par Latvijas klusajiem varo\u0146iem,kas kara laik\u0101 sl\u0113pa ebrejus, tos c\u0113la j\u016brai p\u0101ri, vai cit\u0101di pal\u012bdz\u0113ja. M\u0101ra Linde vaic\u0101ja, k\u0101 atsp\u0113kot apgalvojumus par latvie\u0161iem k\u0101 \u201e\u017e\u012bdu \u0161\u0101v\u0113jiem\u201d? Izr\u0101d\u0101s, ka savas prezident\u016bras laik\u0101 un ar\u012b p\u0113c tam Vairai V\u012b\u0137ei-Freibergai tas bijis j\u0101dara atk\u0101rtoti\u2014sekoja gar\u0101ks apraksts par vair\u0101k\u0101m instanc\u0113m, kad vi\u0146u burtiski pratin\u0101ja par \u0161o t\u0113mu vai pati br\u012bvpr\u0101t\u012bgi ierosin\u0101jusi sarunas ar \u013coti redzamiem ebreju kopienas p\u0101rst\u0101vjiem, skaidro\u0161anas nol\u016bkos. Par abu tautu attiec\u012bb\u0101m l\u012bdz Pirmajam pasaules karam, kad \u0161\u012bs kopienas, ar neliel\u0101m g.k. s\u012bk\u0101s komercijas rakstura atk\u0101p\u0113m, faktiski nekontakt\u0113j\u0101s, V\u012b\u0137e-Freiberga pied\u0101v\u0101ja interesantu c\u0113loni: viena tauta piesieta pie zemes, kuru nedr\u012bkst atst\u0101t; otrai tautai piln\u012bb\u0101 aizliegts ieg\u0101d\u0101ties zemi.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Tematu, kur\u0161 izv\u0113rt\u0101s par visas zoom sesijas ilgo smagumpunktu un kuru Vaira V\u012b\u0137e-Freiberga pla\u0161i iztirz\u0101ja gan valstiski, gan person\u012bgi, \u0161eit raksturo tikai b\u016btisko argumentu kopsavilkums:<\/p>\n\n\n\n<p>Atbilde grie\u017eas ap vair\u0101k\u0101m as\u012bm: 1) zin\u0101t v\u0113sturi, pier\u0101d\u012btos faktus, un re\u0101lo situ\u0101ciju: ne cara, ne br\u012bvvalsts laik\u0101 Latvijas teritorij\u0101 nav bijis neviena dokument\u0113ta masveida izn\u012bcin\u0101\u0161anas\u2014pogroma\u2014incidenta; 2) Latvijas likumdo\u0161ana nepie\u013cauj noilgumu tr\u012bs noziegumiem: noziegumiem pret cilv\u0113ci, kara noziegumiem, genoc\u012bdam; 3) nepast\u0101v t\u0101da lieta k\u0101 kolekt\u012bva vaina, ne kolekt\u012bva atbild\u012bba: tie ir indiv\u012bdi, smagi noziedz\u0113ji, k\u0101s \u012bsteno \u0161\u0101dus p\u0101rk\u0101pumus, nevis veselas tautas; 4) okup\u0101cijas apst\u0101k\u013cos eso\u0161ais valsts apar\u0101ts tiek izn\u012bcin\u0101ts. Latvijas gad\u012bjum\u0101 pirm\u0101, PSRS okup\u0101cija, ies\u0101k\u0101s ar valsts un viet\u0113jo p\u0101rval\u017eu p\u0101rst\u0101vju izn\u012bcin\u0101\u0161anu p\u0113c sarakstiem \u2014no\u0161aujot, izs\u016btot\u2014un funkcion\u0113jo\u0161a valsts, kas nestu atbild\u012bbu, beidza past\u0101v\u0113t. &nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Apst\u0101k\u013cos, kad pa\u0161u valsts ir izn\u012bcin\u0101ta, no k\u0101 tad lai prasa atbild\u012bbu par genoc\u012bdu? Izr\u0101d\u0101s, ka Vairai V\u012b\u0137ei-Freiberga j\u0101pateicas ne tikai par NATO un ES veiksm\u0113m, bet ar\u012b par ilgsto\u0161u un gr\u016btu skaidro\u0161anas darbu&#8230;<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113c tik smaga temata, t\u0101l\u0101k nebija, kur iet. Kl\u0101teso\u0161ie atcer\u0113j\u0101s sen redz\u0113t\u0101s <em>Skroderdienu<\/em> izr\u0101des, kur\u0101s ebreju t\u0113li esot biju\u0161i patie\u0161\u0101m kari\u0137\u0113ti. Citi pras\u012bja da\u017e\u0101dus jaut\u0101jumus, un sav\u0101s atbild\u0113s V\u012b\u0137e-Freiberga starp citu apstiprin\u0101ja Ilm\u0101ra Me\u017ea nojautu, ka kop\u0113j\u0101 valoda izv\u0113rt\u012bsies par ang\u013cu, jo jaunie\u0161i \u201eekr\u0101nos dz\u012bvo\u201d un run\u0101t angliski esot stil\u012bgi. B\u0113rniem esot j\u0101m\u0101c\u0101s dzejo\u013cus no galvas atmi\u0146u tren\u0113t, un j\u0101lasa gr\u0101matas v\u0101rdu kr\u0101jumu att\u012bst\u012bt. Sesija nobeidz\u0101s ar kop\u012bgu nofotograf\u0113\u0161anos \u201eekr\u0101n\u0161\u0101vi\u0146\u0101\u201d kas p\u0101rsniedza kontinentus.<\/p>\n\n\n\n<p>\u0160\u012bs vasaras abu nekl\u0101tienes 3&#215;3 nomet\u0146u vislieti\u0161\u0137\u0101k\u0101 sesija iesp\u0113jams bija tie\u0161i t\u0101, kas sag\u0101d\u0101ja visvair\u0101k t\u012bra prieka\u2014jo r\u012bc\u012bbas komitejas vad\u012bt\u0101ja An\u0161a V\u012bksni\u0146a st\u0101st\u012bjums par 2022. gada Minesotas Dziesmu sv\u0113tkiem uzv\u0113d\u012bja absol\u016btu p\u0101rliec\u012bbu par izcili p\u0101rdom\u0101tu programmu un praktisku izk\u0101rtojumu, kas, tand\u0113m\u0101 iedarbojoties, pievilks un notur\u0113s publiku kop\u012bg\u0101 sv\u0113tku svin\u0113\u0161anas skurbul\u012b.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>K\u0101 pirmo lieti\u0161\u0137o elementu, j\u0101l\u016bdz katram aizlikt aiz auss V\u012bksni\u0146a br\u012bdin\u0101jumu par Misisipi upes krasta Dv\u012b\u0146u pils\u0113t\u0101m:&nbsp; Dziesmu sv\u0113tki notiek St. Paul\u0101! Nebraukt uz Mine\u0101poli! Ielidojot, nek\u0101pt vilcien\u0101, bet izv\u0113l\u0113ties autobusu, kas divreiz stund\u0101 brauc tie\u0161i uz St. Paulu! T\u0101l\u0101k sekoja celt\u0146u att\u0113lu virkne, kuras\u2014viesn\u012bcas t\u0101pat k\u0101 paredz\u0113to sar\u012bkojumu z\u0101les, \u0113kas, katedr\u0101le, ar\u0113na\u2014pils\u0113tas nelielaj\u0101 centr\u0101 san\u0101k k\u0101jniekiem 10 min\u016b\u0161u att\u0101lum\u0101 viena no otras. Komitejas vad\u012bt\u0101js, vienk\u0101r\u0161i par\u0101dot un iepaz\u012bstinot ar \u0113k\u0101m, p\u0101rv\u0113rta prozaisku uzdevumu par iedvesmojo\u0161u sol\u012bjumu klaus\u012bt\u0101jiem: b\u016bs for\u0161i!&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>\u0160o priek\u0161nojautu pamato paredz\u0113to sar\u012bkojumu virkne. Ieska\u0146ai: pasaulslaven\u0101 komponista \u0112rika E\u0161envalda darbu koncerts, pa\u0161am komponistam kl\u0101tesot, diviem jaundarbiem padus\u0113, un v\u0113l aiz sevis velkot l\u012bdzi divus Latvijas korus, <em>Masku<\/em> (Bab\u012bte) un <em>Anima<\/em> (Saulkrasti). Pievienosies Latvijas komponistu jau iem\u012bl\u0113ju\u0161ais Mine\u0101poles amerik\u0101\u0146u koris, kas visi kop\u012bgi ar izcilu akustiku apvelt\u012btaj\u0101 St. Paula katedr\u0101l\u0113 sniegs koncertu ne tikai mums, bet ar\u012b viet\u0113jai sabiedr\u012bbai. <em>Lux Aeterna!<\/em> V\u0113l\u0101k sv\u0113tku apmekl\u0113t\u0101ji iepaz\u012bsies ar\u012b ar citu Dv\u012b\u0146u pils\u0113tas dievnamu, Debessbrauk\u0161anas kato\u013cu bazn\u012bcu, kur gar\u012bgaj\u0101 koncert\u0101 uzst\u0101sies gan solisti, gan kori.<\/p>\n\n\n\n<p>N\u0101ko\u0161ais seko absol\u016btais pretstats\u2014iepaz\u012b\u0161an\u0101s za\u013cumballe, sal\u0101 Misisipi up\u0113, ar c\u016bkas b\u0113r\u0113m, \u0113diena kl\u0101stu, un b\u0101ru. Jau no balles pa\u0161a s\u0101kuma katrs b\u016bs spiests izsvempties no s\u0113dvietas, jo s\u0101ksies dan\u010di! Kur\u0161 gan grib\u0113s nokav\u0113t kaut vienu danci, lai gan v\u0113l\u0101k sekos ar\u012b latvie\u0161iem klasiska balles m\u016bzika: val\u0161i, polkas, fokstroti, utt. Telt\u012b m\u016bzic\u0113s <em>Stokholmas sp\u0113lma\u0146i<\/em> un pa\u0161m\u0101ju folkloras kopa <em>Lini<\/em>. Ballinieki virpu\u013cos griez\u012bsies uz tam paredz\u0113tas platformas. Blakus \u0161alks kontinenta visvaren\u0101k\u0101 upe.<\/p>\n\n\n\n<p>No dan\u010du br\u012bv\u0101 stila p\u0101rsvied\u012bsimies pie izcil\u0101m tautas deju grup\u0101m, kas sacent\u012bsies jaundeju demonstr\u0113\u0161an\u0101, slavenaj\u0101 no Garrison Keeler laikiem Ficd\u017eeralda te\u0101tr\u012b. Tikpat slaven\u0101 Kris\u012bte Skara piekritusi \u0161o teicamnieku deju kopas sa\u0146emt rok\u0101s, lai izdibin\u0101tu, kuras apbalvot\u0101s jaundejas var\u0113sim redz\u0113t atkal n\u0101ko\u0161os Dziesmu sv\u0113tkos, jau k\u0101 atz\u012bt\u0101 pamatrepertu\u0101ra sast\u0101vda\u013cas.<\/p>\n\n\n\n<p>Ziemas sniega un ledus apvelt\u012btaj\u0101 St. Paul\u0101, ledushokeja faniem labi paz\u012bstama ir&nbsp; Ordveja centra ar\u0113na, bet nez\u2019 vai \u0161ie fani visp\u0101r, no lidojo\u0161aj\u0101m rip\u0101m izvairoties, apzin\u0101s, ka tur ir gan liela z\u0101le, gan maza z\u0101le, un tur notiks ne tikai abi galvenie lieluzvedumi (Astr\u012bdas Lizi\u0146as vad\u012btais, sekojot Baltimoras veiksmei, tautas deju lieluzvedums \u201eLatvijas novadi\u201d un protams visu sv\u0113tku nagla, kopkoru koncerts) bet ar\u012b int\u012bms (bez lidojo\u0161\u0101m rip\u0101m) simfoniskais un kamerm\u016bzikas vakars.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Agr\u012bnajai ASV austrumkrasta rokgrupai <em>Akacis<\/em> dal\u012bbnieku vairumam m\u016bsdien\u0101s, lai sniegtu koncertu St. Paula Palace te\u0101tr\u012b, j\u0101ierodas no Latvijas, kur savas sendienu grupas slavu, ar iev\u0113rojamu <em>Latvie\u0161u fonda<\/em> atbalstu, nesen atdz\u012bvin\u0101jis Gatis Gaujenieks, savedot k\u0101rt\u012bb\u0101, sistematiz\u0113jot, un izdodot grupas ierakst\u012bto ska\u0146darbu arh\u012bvu. Vi\u0146am pievienosies Arnolds K\u0101rklis, J\u0101nis Abens, M\u0101rt\u012b\u0146\u0161 Strauss, Dainis Romans, un M\u0101rti\u0146\u0161 Linde, ar viessolisti Imantu N\u012bgalu. Atsevi\u0161\u0137\u0101 koncert\u0101 uzst\u0101sies ar\u012b Latvijas rokgrupa, \u201eZelta mikrofona\u201d 2019. gad\u0101 par vislab\u0101ko albumu apbalvotie <em>Astro\u2019n\u2019out<\/em> un d\u012bd\u017e\u0113js Aiva no R\u012bgas, kas abi priec\u0113s ar\u012b Jaunie\u0161u ball\u0113.<\/p>\n\n\n\n<p>Nav iesp\u0113jams iek\u013caut visus Minesotas Dziesmu sv\u0113tku blakus sar\u012bkojumus: M\u0101ras Pel\u0113ces <em>Latvie\u0161u fonda<\/em> atbalst\u012bt\u0101s filmas pirmizr\u0101de par pretkomunisma demonstr\u0101cij\u0101m ar Jura B\u013codnieka neiztr\u016bksto\u0161o veco auto <em>Valiant<\/em>; divas m\u0101kslas izst\u0101des, gleznas un grafika; Raimonda Stapr\u0101na luga <em>An\u0161lavs un Veronika<\/em> ar Jaun\u0101 R\u012bgas te\u0101tra aktieri Kasparu Znoti\u0146u An\u0161lava lom\u0101; kabar\u0113 vakars un b\u0113rnu ball\u012bte; rakstnieku c\u0113liens; dievkalpojums un dievtu\u0157u daudzin\u0101jums; viesn\u012bcas atv\u0113rtaj\u0101 telp\u0101, br\u012bvas uzst\u0101\u0161an\u0101s, kur\u0101s noteikti klaus\u012bsimies viet\u0113jo <em>Sudrabavotu<\/em> un, M\u0101ras Lindes ierosm\u0113, kokl\u0113t\u0101ju neform\u0101lu sasp\u0113l\u0113\u0161anos; sv\u0113tku vakari\u0146as, tad balle, kam p\u0113c neizgul\u0113tas nakts sekos, protams, d\u017eeza brokastis.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Minesotas Dziesmu sv\u0113tki, St. Paul\u0101:<\/strong> <strong>2022. gada 29. j\u016bnijs-4. j\u016blijs<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><strong>M\u0101jaslapa:<\/strong> <strong>https:\/\/www.latviansongfest2022.org\/<\/strong>&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Bi\u013cetes<\/strong> <strong>p\u0101rdo\u0161an\u0101 m\u0101jas lap\u0101 s\u0101kot:<\/strong> <strong>2021. g. 18. novembr\u012b<\/strong><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>\u00a9 Sandra Milevska Zibens \u0101trum\u0101 aizjo\u0146oju\u0161ajai vasarai \u0161ogad piemita nep\u0101rprotama iez\u012bme, kuru katru dienu izsp\u0113l\u0113ja tr\u012bsreiztr\u012bsnieki, gan Ga\u0157ezera, gan Katski\u013cu\u2014laika un telpas maznoz\u012bm\u012bgums, jo k\u0101da noz\u012bme laikam, ja var v\u0113l\u0101k&#8230;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"__cvm_playback_settings":[],"__cvm_video_id":"","footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-2211","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-uncategorized"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.3x3.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2211","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.3x3.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.3x3.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.3x3.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.3x3.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=2211"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/www.3x3.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2211\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2212,"href":"https:\/\/www.3x3.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2211\/revisions\/2212"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.3x3.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=2211"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.3x3.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=2211"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.3x3.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=2211"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}