Šovasar 3x3 zīme Latvijā iemirdzējās trīsreiz – notika divas ierastās nometnes, bet 23. - 27. jūlijā vēl trešā – īpašā nometne Mazsalacā. Īpaša ne tikai tādēļ, ka pirmo reizi bija tik daudz nometņu, un ne tikai tāpēc, ka pirmo reizi Latvijā nometne notika vietā, kur jau vienreiz bijusi (Mazsalacā 3x3 notika 1998. gadā). Īpaša tādēļ, ka pirmo reizi 3x3 vēsturē notika visu zemju, visu laiku 3x3 vadības loku nometne, kurā piedalījās 3x3 nometņu vadītāji un lektori un viņu ģimenes – kopā 179 dalībnieki: 157 no Latvijas, 9 no Austrālijas, 7 no ASV, 4 no Kanādas un pa vienam no Itālijas un Portugāles.
„Lasītus ļautiņus kūmās ņēmu,/Kas var uguni saujā nest” – tā vadības loku nometnes dalībniekus raksturoja Latvijas 3x3 priekšsēdētāja Inese Krūmiņa. Dalībnieku vidū Latvijas 3x3 nometņu vadītāji Līga Ruperte, Inese un Jānis Atis Krūmiņi, Anna Gobzeme-Nulle, Inese Bērziņa, Aloida un Viktors Jurčenko, Dzintra Zvejniece un Imants Dreiblats, Dace Jurka, Daiga un Aldis Bitinieki, Aina un Gunārs Strodi, Ina un Aivars Celitāni, Andris Tomašūns, Daiga un Kārlis Rokpeļņi, kā arī Garezera 3x3 nometņu vadītāji Līga un Arnolds Ruperti, Ieva Johnson, Austrājijas 3x3 nometņu vadītāji Anita Andersone, Dzintra Briede, Juris Ruņģis un Kanādas 3x3 nometņu vadītājas Aija Mazsīle-Lagzdiņa un Aija Abene. Bet šīs – vadības loku nometnes – divvaldība bija divas Ineses: nometnes vadītāja Inese Bērziņa un programmu vadītāja Inese Krūmiņa.
Sabraukušie bija neierastā statusā – ne vadītāji, bet dalībnieki. Taču viņiem nebija ļauts baudīt un atpūsties (kaut bija arī tas), bet gan veidot „prāta vētru” 3x3 turpmākai attīstībai. Papildus ierastajiem 3x3 nometņu mērķiem šai nometnei bija vēl viens: veicināt 3x3 uzplaukumu. Par to tika domāts, diskutēts, strukturēts un plānots četrās darba grupās, kas strādāja rīta cēlienos un kuru izstrādātie lēmumi, ieteikumi un priekšlikumi tika analizēti noslēguma konferencē.
Darba grupa „3x3 izvērtējums un nākotne, koordinācija starp zemēm” analizēja, vai 3x3 ir turējies pie sākotnējiem mērķiem, sprieda par latvisko un netradicionālo nometņu programmās, par šķēršļiem un sasniegumiem, par nākotnes virzieniem. Līga Ruperte, 3x3 kustības aizsācēja, vērtēja, ka sākotnējie 3x3 uzdevumi – saglabāt latviešu tautu un atbalstīt Latvijas valsti – ir saglabāti un kopti. Lielākie šķēršļi ārzemēs ir atrast nometņu vadītājus un lektorus un angļu valodas lietošana nometnēs, Latvijā – finansiālas problēmas, sabiedrībā pastāvošais uzskats par 3x3 kā elitāru kustību un izšķiršanās par nometņu skaitlisko lielumu. Par 3x3 sasniegumiem tika atzīti kustības iešana plašumā Latvijā, trimdas latviešu tuvināšanās Latvijai, Krievijas latviešu iesaistīšana un 3x3 sēkla, kas drupināta jauniešos. Latvijas 3x3 jaunatne kopš 2002. gada ik vasaru organizē arī savu 2x2 nometni un Latvijas 3x3 padomē nupat uzņemti četri jaunieši – Egija un Ingus Krūmiņi, Ance Rokpelne un Kristīne Vimba. Darba grupa pilnveidoja 3x3 nometņu vadlīnijas, dokuments vadības loku nometnē tika apstiprināts.
„Finanses un nometnes vadītāja plānotājs” – šajā darba grupā dalījās pieredzē par vadītāja darba „virtuves pusi”, apzināja nometņu organizēšanas finansiālās problēmas un formulēja tuvākos uzdevumus: 3x3 jāiegūst sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jāmeklē nometņu ģenerālsponsors, jālobē 3x3 vajadzības valdībā un pašvaldībās un, iespējams, tālākā nākotnē jāpārskata dalības maksu, izlīdzinot to Latvijā un ārzemēs dzīvojošajiem. Darba grupa ieteica domāt par stacionāru centru 3x3 kustībai Latvijā.
2010. gadā, kad 3x3 kustībai Latvijā aprit 20 gadi, iecerēts izdot grāmatu par visām pasaulē notikušajām 3x3 nometnēm. Darba grupa „3x3 grāmata, arhīvs” vienojās par grāmatas formātu un saturu, iekļaujamo informāciju un iespējamajiem finansējuma avotiem. Visu nometņu vadītāji – gan Latvijā, gan trimdas zemēs – lūgti sagatavot informāciju un fotogrāfijas par savām nometnēm. Grāmatas projekta koordinatore ir Dzintra Zvejniece, koordinatori ārzemēs: ASV- Līga Ruperte un Biruta Abula, Austrālijā – Juris Ruņģis, Anglijā – Andrejs Ozoliņš un Dace Birzgale-Lieģe, Zviedrijā – Māris Slokenbergs, Francijā – Austris Grasis, Ģirts un Velga Zēgneri, Ingrīda Cāzere, Kanādā – Aija Mazsīle-Lagzdiņa.
Ceturtā darba grupa „Tīmeklis” strādāja pie 3x3 mājas lapas internetā, sprieda par tās uzlabošanu un attīstīšanu.
Bez darba grupām arī šajā nometnē bija ierastas ievirzes, kurās darbojās vadītāju ģimenes locekļi, bet pēcpusdienās un pievakarēs arī vadītāji varēja baudīt, kā ir būt nevis darbiniekiem vai lektoriem, bet dalībniekiem. Bija ievirzes Laika organizēšana, Latviešu valoda, Ģimene un dzimta kā sistēma, Veselības psiholoģija, Latviskas svinības, Pļavas mācība, Tautas deja, Folklora, Pašaizsardzība. Darbojās Jauniešu klubs. Varēja doties ekskursijās pa Mazsalacas apkārtni, sportot, izjāt ar zirgiem, apgūt jogas vingrinājumus vai mācīties darināt cepures no kļavu lapām. Stunda pirms pusdienām bija atvēlēta kopīgai dziedāšanai.
Katru dienu bija tikšanās ar kādu izcilu latvieti: 2x2 kustības aizsācēju Bruni Rubesu, Vītolu fonda dibinātāju Vili Vītolu un Uldi Siliņu, kurš šogad izdevis humoristisku rakstu krājumu no 3x3 nometņu dzīves Latvijā. Vakara programmās: iepazīšanās vakars Austra Graša lauku mājās „Ģendertos”, Daudzinājums Mātei, svecīšu dievkalpojums, brīvais mikrofons, noslēguma koncerts. Pēc vakara pasākumiem – Ilgas Reiznieces un citu meistaru spēlētie nakts danči un, protams, nīkšana ar negurstošām dziesmām, jokiem un arī jau tradicionālo zolītes turnīru. Iespējams, aizsākās jauna tradīcija – jautra izsole, kurā iegūtie līdzekļi papildinās 3x3 budžetu.
Ideja par 3x3 vadītāju nometni ir izpildījusies vislabākajā veidā, izdarīts fantastiski daudz, ir pārspētas cerības, tas ir vēsturisks punkts 3x3 attīstībā,- nometnes noslēgumā atzina Līga Ruperte. Savukārt Inese Krūmiņa vērtēja, ka šajā nometnē atjaunojās 3x3 ģimeniskuma un pleca sajūta, kas pēdējā laikā Latvijas nometnēs bija mazinājusies un ko nevar iemainīt pret labi noorganizētu masu pasākumu. Bet Inese Bērziņa, Mazsalacas nometnes mājasmāte, noslēgumā bija tik aizkustināta, ka varēja vien teikt: „Es pirmo reizi redzēju rudzu ziedēšanu”. Jā, šī bija spēcīgo trīsreiztrīsnieku ražīgākā ziedēšana.
Rasma Zvejniece,
nometnes avīzes „Skaņaiskalns” redaktore
