Raksti par 3x3


Publikācija presē 2008.g.


Atkal aicina 3x3 nometnes

Nu ir īstais laiks pieteikties vienai no šīs vasaras pasaules latviešu ģimeņu  3x3 nometnēm, kas notiks Latvijā. 

Ludzas rajona Malnavā tā būs no 29. jūnija līdz 6. jūlijam, bet Jelgavas rajona Zaļeniekos no 13. līdz 20. jūlijam.

Malnavā meklēs spēka avotus

Malnavieši lepojas ar savas puses vēsturi, sakoptu vidi,  tīru gaisu un mežiem, kas priecē un dot miera sajūtu.

Nometnieki tiks izmitināti studentu viesnīcā turpat Malnavas koledžas teritorijā. Skolā ir plašas mācību telpas, sporta zāle un darbnīcas, kurās varēs darboties nometnes dalībnieki. Nometnes tēma būs - mūsu spēka avoti. Senā parka Mīlestības kalniņā daudzinās tēvus.

Nometnes laikā būs iespēja doties arī tālākos ceļos, iepazīstot tās puses ļaudis.

Katru dienu darbosies vairāk nekā 30 ievirzes gan pieaugušajiem, gan bērniem, kuras vadīs Latvijā un pasaulē pazīstami lektori. Zināšanas paplašināt varēs ģimeņu seminārā, folkloras, literatūras un valodas, vēstures un politikas, veselības psiholoģijas u.c. ievirzēs. Prasmes varēs pilnveidot seno rotu, keramikas, kļavlapu un doņu cepuru gatavošanas, gleznošanas u.c. darbnīcās. Varēs sacerēt pasakas, gatavot latviskus ēdienus, spēlēt teātri, sportot, mācīties skaisti iekārtot māju, spriest par vides problēmām, veidot animācijas filmu utt.

Vakara programmas būs visai ģimenei, pēc tam varēs lekt dančus vai dziedāt senajā muižas klētī. 

Tā kā 6. jūlijā Rīgā notiks Dziesmu svētku dalībnieku gājiens, tad nometnes vadītāji Aloida un Viktors Jurčenko rūpēsies, lai visi interesenti laikus ierastos atpakaļ Rīgā.  

Sīkāka informācija: Aloida 29147431, e-pasts: aloida.jurcenko@3x3.lv vai 

viktorsfelis@ inbox.lv


Zaļenieku 3x3 moto - Atvases  

Jelgavas rajonā  Zaļeniekos nometnes darbības vieta būs pagasta centrā, kur blakus atrodas Zaļenieku arodskola ar dienesta viesnīcu, pamatskola,  bērnudārzs, bibliotēka, tautas nams, baznīca. Būs ap 45 dažādas ievirzes,  kurās varēs apgūt zinības, kas noderēs latviskuma kopšanai. Būs  nodarbības gan rokām, gan prātam. Danči, dziedāšana, nodarbības maziem   bērniem, jauniešiem, rotu kalšana, vēsture, latviešu valoda un   literatūra, folklora, teātris, vilku mācība, dabas iepazīšana, alus  brūvēšana, dzimtas vēstures pētīšana un u.c. ievirzes aicina  dalībniekus no bērna kājas līdz sirmam vecumam. 

Nometnes vadītājs Andris Tomašūns īpaši plānojis   vairākus pasākumus, lai izceltu nometnes moto Atvases.  
Jelgavnieks Modris Ziemelis paredzējis atklāt Zaļenieku arodskolā piemiņas plāksni savam tēvam, ko padomju vara represējusi kā  skolēnu pretošanas grupas vadītāju pēc Otrā pasaules kara. Rakstniece  Anna Žīgure vēlas uzlikt piemiņas akmeni savai vecaimātei Elzai Stērstei nopostīto māju vietā. Ir iecere atjaunot Zaļenieku pils muzeja ekspozīciju, atbalstīt Lilianas  Štaueres centienus izdot grāmatu par Zaļenieku pagasta literātiem. Arheologs Guntis  Zemītis un dabas pētnieks Guntis Eniņš aicinās  izrakumos un talkās pils parkā, avotu vietu sakopjot. Īpašs veltījums būs dzejniecei Aspazijai. Būs ekskursijās ar noslēgumu Tērvetē. Nīkšanas laikā darbosies  kafejnīca pilī, nakts dančus vadīs Ilga Reizniece. Būs lauku pirts. Un noslēgumā - gan izstādes, gan pašu   veidots koncerts. 

Interesenti var rakstīt: andris.tomasuns@vip.jelgava.lv

Kā pieteikties ārzemju dalībniekiem

Ārzemju dalībniekus uz Malnavas un Zaļenieku nometnēm lūdzam pieteikties līdz 1. jūnijam, rakstot vai zvanot Arnoldam Rupertam, 2141 Brunsink N.E., Grand Rapids, MI 49503 USA.  Tel. (616)456-8023, e-pasts liga3x3@iserv.net  

Austrālijā pieteikumus pieņem Arnis Siksna, 4 Marmindie St., Chapel Hill Q 4069, Australia.  Tel. 61-7-3378-0319, e-pasts a.siksna@mailbox.uq.edu.au  

Dalības maksa  ir $225.- US no personas, bet ne vairāk kā $575.- no kodolģimenes; bērniem līdz 7 gadiem –  puscena. Dalības maksā ietilpst dzīvošana, trīs ēdienreizes dienā, darba materiāli (izņemot rotu kalšanā), ik dienas nometnes avīze un transports no Rīgas un uz Rīgu. 


Trešā – Vadības loku nometne - Mazsalacā

Uz to no 23. līdz 27. jūlijam aicināti visi līdzšinējie nometņu vadītāji, lektori un citi darbinieki ar savām ģimenēm no visas pasaules, lai dalītos pieredzē un plānotu turpmāko 3x3 kustību. 

Iecerētas šādas ievirzes: laika organizēšana, latviešu valodas attīstība, garīgais spēks un tautas tradīcijas, veselības psiholoģija, darbs ar projektiem – pieaugušajiem. Izcilie latvieši, kustību teātris, latviski rotājumi, novadpētniecība (ar izbraukumiem pa apkārtni) un tautas dejas – visiem vecumiem. Vadītāju ģimenes locekļiem – jauniešiem un bērniem - grupu darba laikā būs iespēja darboties vai nu jauniešu klubā, vai žurnālistikā, vai gleznošanas plenērā, vilku mācībā, folklorā bērniem.  Abos darba cēlienos darbosies arī pusreizpuses nodarbības vismazākajiem. Arī brīvajā laikā pirms vakariņām dalībniekiem būs iespēja gan vienkārši atpūsties vai pavadīt laiku sarunās, gan nodarboties ar sportu, darināt cepures no kļavu lapām, iziet pļavā un mācīties par derīgiem augiem utt.

Vakara cēlienā - nometnieku pašu veidotās programmas un  kultūras pasākumi, ko cels priekšā vietējie ļaudis, bet naktīs - nīkšana un danči. Noslēguma dienā plānojam konferenci, kurā darba grupas piedāvās ieteikumus un priekšlikumus turpmākai 3x3 attīstībai. 

Šo nometni organizē Inese Krūmiņa un Inese Bērziņa.

Pieteikties pie I. Krūmiņas: inese3x3@gmail.com, tālr. 29-232391, adrese Murjāņu ielā 59, Rīga, LV-1024, Latvija.  Dalībmaksa – Ls 50 personai ( bērniem līdz 7 g.v. – puscena), bet ne vairāk kā Ls 150 kodolģimenei. ASV un Kanādas dalībnieki var līdz 1. jūnijam pieteikties pie Arnolda Ruperta.

Sīkāka  informācija: www.3x.lv.
Daiga Bitiniece




Laidzes 3x3 - kopā ar prezidenti 

Draudzīga, sirsnīga, saturiski bagāta bija kopā pavadītā nedēļa 2007. gadā no 22. līdz 29. jūlijam Talsu rajona Laidzē, kur notika pasaules latviešu ģimeņu  3x3 nometne.

Picture 1

Tā pulcināja 375 latviešus no 11 pasaules valstīm. Visvairāk, protams, bija ģimenes no Latvijas, bet 13 bija no ASV, 11 no Krievijas, 8 no Vācijas, 5 no Zviedrijas, četri no Kanādas, trīs no Brazīlijas, pa diviem no Austrālijas un Lietuvas, pa vienam no Norvēģijas un Portugāles.

Sestdien, 28. jūlijā, nometnē viesojās bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Te viņu sagaidīja kā savējo, jo V.Vīķe-Freiberga piecās nometnēs Latvijā pati strādājusi kā lektore. Interesanti, ka viņa 3x3 saimi pagodināja 1999. gada jūlijā Jaunpils nometnē, kad tikko bija kļuvusi par prezidenti, un tagad, šo darbu beidzot.

Nometnē prezidente apskatīja nedēļas laikā tapušo darbu izstādi, apmeklēja koncertu Talsu tautas namā, kā arī uzklausīja bijušos un nākamos nometņu vadītājus, vēlot viņiem turpināt šo svētīgo darbu.

Nometnes tēma bija Ūdentiņ(i)s, akmentiņ(i)s, par to liecināja nometnes krekli, emblēma, daudzinājums un paveiktais ievirzēs.

Nometnē vairākās ievirzēs varēja apgūt psiholoģijas zinības – nodarbības vadīja psiholoģes Līga Ruperte, Māra Tupese (ASV), Aija Mazsīle-Lagzdiņa (Kanāda). Mācītājs Māris Ķirsons no Kanādas vadīja ētikas un reliģijas ievirzi, pulcējot plašu interesentu loku, kā arī noturēja visai nometnei un vietējiem ļaudīm dievkalpojumu Talsu evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Vēstures mītus kliedēt palīdzēja vairāku mācību grāmatu autors Andris Tomašūns no Jelgavas (viņš arī nākamgad pats vadīs 3x3 nometni šī rajona Zaļenieku pagastā). Ievērojama vieta nometnē bija atvēlēta folklorai. Ilga Reizniece mācīja rotaļas visai ģimenei, Māra Mellēna vadīja folkloras ievirzi, talseniece Lija Dunska ar savu skanīgo balsi dziedāja folkloras kopā "Talsi"  un kopā ar nometnes vadītāju Inu Celitāni arī brīvajā mikrofonā, ko jau tradicionāli rīkoja Ingus Krūmiņš. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas pētnieks Guntis Pakalns bija atbraucis ar spoku stāstiem, kurus nometnieki klausījās gan sarīkojumā zālē, gan vēlāk, pusnaktī iedami uz veco Laidzes muižu. Īpaša bija ievirze Trimdas kultūras mantojums, kurā Anita un Guntis Liepiņi (Kanāda) iepazīstināja ar latviešu veikumu ārzemēs. 

Dievturības ievirzē darbojās  Maruta Voitkus-Lūkina no Austrālijas, bet politikas aktualitātes tika iztirzātas Jāņa Peniķa vadībā, pa dienai piedaloties arī Laumai Vlasovai (Krievija) un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoram Atim Lejiņam.

Keramiku mazajiem mācīja Gundega Peniķe (ASV), rotkalšanu kuldīdznieks Uldis Melbergs.

Vēl nometnē bērni veidoja savu animācijas filmiņu, sportoja, spēlēja teātri, apgleznoja akmentiņus, tamborēja ziedus utt. Pašiem mazākajiem kopā ar vecākiem bija bēbīšu skola,  bet nometnes jauniešiem bija rīta pārrunas un savs paralēlais Apvārsnis, kurā viņi tikās ar Laidzes jaunatni.

Interesantas bija vakara programmas, kurās varēja iepazīties ar līvu jauniešiem un skatīt pašu veikumu; notika pirmais zolītes turnīrs 3x3 vēsturē Latvijā (to Krūmiņu ģimene bija noskatījusies 3x3 nometnē Austrālijā), tika izveidots nometnes koris utt.

Ļoti labi izstrādātas un noorganizētas bija novada iepazīšanas ekskursijas Talsu Tūrisma informācijas centra direktores Ineses Rozes vadībā.

Liels devums nometnes dzīvē bija Ziemeļkurzemes nevalstisko organizāciju atbalsta centram, kura vadītāja Ziedīte Začeste bija uz nometni atvedusi arī pašas režisēto izrādi "Ainiņas no viduslaikiem". Aktīvi nometnē iesaistījās, mācot gleznot un savus darbus rādot, Talsu mākslinieku grupa ar tās vadītāju Gunu Millersoni, savukārt  Talsu fotokluba biedri nometniekiem piedāvāja apskatīt savas fotogrāfijas. Nometnē darbojās Skrundas televīzija, katru rītu rādot apskatu par iepriekšējo dienu, un iznāca septiņi laikraksta "Laidzes Olis" numuri.

Nākamgad Latvijā būs divas 3x3 nometnes – no 29. jūnija Ludzas rajona Malnavā un no 13. jūlija jau minētā Jelgavas rajona Zaļeniekos.

Uz tikšanos atkal!

Daiga Bitiniece


 

Viena saule un tas pats mēness Alsviķos

Ar moto “Viena saule, tas pats mēness, visiem viena tēva valodiņ’” 2007. gadā no 8. līdz 15. jūlijam aizritēja 3x3 nometne Alsviķos, ko vadīja pieredzējušie nometņu vadītāji Dzintra Zvejniece un Imants Dreiblats.

Šāds moto nometnei nebūt nebija nejauši izvēlēts. Alsviķi ir vieta, kam piestāv tieši šādi vārdi, jo skola, kurā visu nedēļu dzīvoja nometnieki, ir pieredzējusi dažādus laikus un cilvēkus. Savulaik skolā mitinājās meitenes un puiši, kas bija pārkāpuši likumu, tamdēļ viņu mājvietu tolaik apjoza augsts žogs. Tagad Alsviķu profesionālajā skolā mācās cilvēki ar īpašām vajadzībām. Un tieši tādēļ ir vērts uzsvērt, ka saule, mēness un valoda mums ir viena un tā pati, lai arī kāds dara blēņas vai kādam liegts dzirdēt vai runāt. 

Tieši izvēlētā moto dēļ visu nedēļu nometnieki tika mudināti domāt par sauli, tādēļ jau nometnes atklāšanā Latvijas 3x3 padomes priekšsēde Inese Krūmiņa atgādināja, ka saule vienlīdz spoži un dāsni spīd visiem, neprasot, vai tu visus darbus esi padarījis un muti nomazgājis. Saule spīd un silda, neko neprasot pretī. Tieši tā Inese visus nometniekus mudināja pavadīt visu nedēļu: starot, neko neprasot pretī.

Vēl un vēlreiz saules tēma tika atgādināta arī sirsnīgajā Saules daudzinājuma vakarā Alsviķu kalnā, kur nometniekus mudināja padomāt par to, ka saulītes vārdā saucam savus mīļākos cilvēkus, ka pēc saules tiecas visi un ka no saules mums ikvienam būtu jāmācās dzīvot un mīlēt.

Alsviķu nometni jo savdabīgāku padarīja arī veiksmīgā skaitļa “trīs” ierušināšanās nometnes gaisotnē. Iedomājieties: šī bija jau 33 3x3 nometne Latvijā, turklāt tā notika triju valstu – Latvijas, Krievijas un Igaunijas – krustpunktā – pašos Latvijas ziemeļaustrumos. 

Protams, ka ieguvumu jau atkal bija daudz: cits iemācījās uzpīt sev doņu cepuri vai izkala gredzenu, bet cits iemācījās saprast, ka viņš ir vērtība zem šīs saules. Kā izvērtēt, kurš ieguvums lielāks? Kādam sariesās asaras acīs jau satiekoties, citam šķiroties, citam dzirdot ērģeles Alūksnes luterāņu baznīcā, vēl citam daudzinājumā vai svecīšu dievkalpojumā. Bet citam, redzot savu bērnu, mammu, vīru vai sievu priecīgu un piepildītu. Varbūt ar rokasspiediena siltumu vakara dziesmā vai kora dziedājumu noslēguma koncertā. Bet varbūt ar sauli, kas gan visā nedēļas atspīdēja visai reti. Bet varbūt mēs par maz sauli saucām? 

Savās zinībās ar nometniekiem dalījās vairāk nekā 30 vietējie Alūksnes ļaudis, un nometnes vadītāji vēl un vēlreiz uzsvēra, cik ļoti atsaucīgi bijuši alūksnieši gan gatavojoties nometnei, gan uzņemot visus 487 nometnes dalībniekus.

 Pavisam nometnē piedalījās 435 dalībnieki no Latvijas, 7 – no Krievijas, 5 – no Lietuvas, 11 – no Kanādas, 10 – no ASV, 8 – no Austrālijas, 4 – no Beļģijas, 1 – no Zviedrijas, 4 – no Lielbritānijas un 2 – no Vācijas. 168 cilvēki nometnē bija no Alūksnes un Alūksnes rajona.

Kā jau allaž, nometnieki aizrāvās gan rīta, gan pusdienu un pēcpusdienas ievirzēs. Ar sajūsmu nometnieki avīzei “Saulesrats” stāstīja par alūksnieša Jāņa Poļa vadīto ievirzi, kurā varēja izzināt vietējo vidi: saprast, ka ikkatrs kalns nav tikai kalns – lielākā daļa no tiem ir svētvietas. Tāpat nometniekus sajūsmināja ventspilnieces Līgas Reiteres pļavu mācība, kurā varēja uzzināt pat to, ka ozollapas var pat ēst, tā gūstot īpašu spēku. Un, protams, nometnieki dziedāja Jāņa Zirņa vadītajā korī, un tā dziedāja, ka noslēguma koncertā skatītāji pat nenoturējās un kora dziesmu pavadībā uzgrieza pat pa valsim. Visu nedēļu nometnē pina, vija, tamborēja, klausījās, runāja un domāja – par sevi, par sauli un dzīvi zem tās. 

Neatsverams ir arī ārzemju latviešu devums nometnes norisē. Kā allaž, klausītāji ik rītu labprāt devās uz ievirzi “Ģimeņu seminārs”, ko vadīja Līga Ruperte un Māra Tupese, un tikpat sirsnīgas un pārdomas rosinošas sarunas izdevās arī Ievai Graufeldei no Zviedrijas, kas nometnē rīkoja arī Svecīšu dievkalpojumu, atgādinot, ka katrā mums mīļajā cilvēkā ir mazliet no Dieva. Lieliski māla trauki izdevās Gundegas Peniķes vadītajā Keramikas ievirzē, Maruta Voitkus-Lūkina, kas uz nometni bija mērojusi vistālāko ceļu, mudināja domāt par latviešu dievziņu, trimdas kultūras vēstures zinībās ielūkojās nometnieki kanādiešu Anitas un Gunta Liepiņu gādībā, bet par politiku domāt mudināja Laima Vlasova un Jānis Peniķis, savukārt piecās lielajās okupācijas tēmā mudināja ieklausīties Valters Nollendorfs. 

Tomēr jāuzsver, ka ieguldījumu nometnes dzīvē ārzemju latvieši dod, vien vadot ievirzes. Nē, ieguldījums var būt arī citāds. Lai kā arī reizēm Latvijas latviešiem šķiet, ka rietumu latvieši grib mūs pārlieku bieži pamācīt, kā dzīvot, jāatzīst, ka bieži vien mums patiešām jāmācās no viņiem arī tad, kad padoms netiek pateikts vārdiem. Nu, neprotam, neprotam mēs tik bieži pateikt labu vārdu un neprotam kritizēt, pamācīt vai bārt vienatnē, bet paslavēt un teikt atzinību publiski. Tas mums jāmācās. Varbūt pat trīsreiz pa trīs. 

Lolita Lūse, Alsviķu 3x3 avīzes “Saulesrats” redaktore

 

Satiekas 3x3 dalībnieki un draugi


2006. gada 5. augustā Rīgas Latviešu biedrības namā pirmoreiz notika pasaules latviešu ģimeņu 3x3 nometņu dalībnieku un viņ
u draugu salidojums.

Pagājuši 25 gadi, kopš 1981. gadā ASV Līgas Rupertes idejas realizācijas rezultātā notika pirmā 3x3 nometne Garezerā. Līdz tam bija notikušas vien 2x2 nometnes jauniešiem, taču – kas notiek, kad nodibināta ģimene, kad ir bērni? Kā tad lai viņi satiekas un turpina kopt latvietību? Tie bija jautājumi, kas Līgu nodarbināja, un pēc neliela pētījuma, kam naudu piešķīra Latviešu fonds, viņa secināja – vajadzīga vieta, kur sapulcēties visām paaudzēm, taču pasākumam jābūt ļoti labi noorganizētam.

Kopš tā laika pasaulē notikušas 162 nometnes, aptverot krietni pāri par 23000 dalībniekus. Un, lai arī tas pat vispārdrošākajos sapņos nerādījās, 1990. gadā pirmā 3x3 nometne notika Latvijā – Ogres rajona Madlienā. Nu jau notikušas 32 nometnes vai visos rajonos (vēl nav bijušas, bet tuvākajos divos gados notiks Talsu un Ludzas rajonā).

Salidojumu, kurā no vairākām valstīm bija pulcējušies daudzi nometņu dalībnieki, organizatori, ieviržu vadītāji un lielākā daļa Latvijas nometņu vadītāju, ar savu klātbūtni pagodināja arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Savā uzrunā viņa sacīja, ka priecājas pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal būt trīsreiztrīsnieku vidū. 3x3 kustība esot apbrīnojama, jo tā zeļ un plaukst, attīstās un kļūst arvien kuplāka. Prezidente sirsnīgāko paldies sacīja Līgai Rupertei, kas šo ideju izauklēja, iznēsāja un īstenoja dzīvē un viņas dzīvesbiedram.Arnolds ir dabūjis tam visam dzīvot līdzi, būt par balstu, par pilāru, par kasieri, par organizētāju un ko vien visu citu ne. Kā jau mēs zinām, ir ļoti labi, ja visām stiprajām sievietēm aiz muguras stāv ļoti stiprs vīrs,” teica prezidente, labus vārdus veltot arī Latvijas 3x3 padomes priekšsēdei Inesei Krūmiņai. Prezidente īpaši uzsvēra Krūmiņu  izpratni par ģimeni, sakot, ka viņi ir daudz tālāk, viņi kā savu ģimeni redz visu tautu un rūpējas un interesēties par citām ģimenēm Latvijā.

Prezidente uzsvēra, ka kustības veiksmes atslēga ir stipra ģimene, ko veido stipri cilvēki, un ka 3x3 dod iespēju uzdrīkstēties, noticēt sev un paveikt vairāk, nekā varbūt pats ir domājis spējam. Tika sumināti nometņu vadītāji, kuri savukārt stāstīja par paveikto, sadarbību ar pašvaldībām, bez kā šādu pasākumus nevarētu sarīkot.
Sarīkojuma dalībniekus sveica  arī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, Kristīne  Vāgnere  no īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta u.c.

Visus dziedāt pratējus uz kora mēģinājumu jau ar sagatavotām notīm gaidīja trīsreiztrīsnieks diriģents Jānis Zirnis. Un  pēc pāris stundām jau visi sadziedājās lieliskā koncertā. Vēl tajā uzstājās folkloras kopas Vilki un  Vilcenes un dziedātāji no dažādu nometņu pasākumiem, galvenokārt jaunieši.    Dančus spēlēja Ilga Reizniece un Andris Davidons.

Blakus telpā bija izstādīti gandrīz vai visu nometņu t-krekli, avīzes un fotogrāfijas, bet vēl citā telpā visu dienu varēja skatīties nometnēs uzņemtās video filmas.  Pirmo nometņu mazie tagad izauguši lieli, lielie – kļuvuši vecāki...  Bija lieliski redzēt daudzos jauniešus, kuri pārliecinoši teica – mēs te esam un būsim!  Varam justies droši, ka 3x3 rīkotāju netrūks vēl ilgi!


Daiga Bitiniece


Informācijai

Latvijā ik gadu notiek divas nometnes. Nākamvasar tās būs Alūksnes rajona Alsviķos (vadītāji – Dzintra Zvejniece un Imants Dreiblats), no 8. – 15. jūlijam,  un Talsu rajona Laidzē (Ina un Aivars Celitāni), no 22. – 29. jūlijam. Bet 2008. gadā pēc nometnēm Jelgavas rajona Zaļeniekos un  Ludzas rajona Malnavā notiks visu zemju līdzšinējo nometņu vadītāju un darbinieku nometne Mazsalacā, kurā tiks pārrunāta kustības tālākā attīstība.

Trīsreiztrīs 2006

Trīsreiztrīs 2006

Austrālijā – nometne notika Sidnejā, no 2. – 8. janvārim, piedalījās 94 dalībnieki.  Vadītāja Viktorija Mačēna.

Latvijā – Pirmā nometne notika Cēsīs (Āraišos/Drabešos), no 9. – 16. jūlijam, Daces Jurkas vadībā.  Piedalījās 347 dalībnieki.  Otrā nometne notika Lūznavā, no 23. – 30. jūlijam,  Ainas un Gunāra Strodu vadībā, ar 313 dalībniekiem.  Abās nometnēs bija labs skaits dalībnieku arī no Rietumu  zemēm un Krievijas.

Anglijā – Straumēnos (angļu valodā) nometne notika no 30. jūlija – 6. augustam Daces Birzgales-Lieģes u.c. vadībā.  Nometnē bija 56 dalībnieki.  Nometne latviešu valodā nenotika.

ASVGarezerā nometne notika no 13. – 20. augustam, Maijas Zaeskas un Ilzes Kļaviņas vadībā, ar 100 dalībniekiem.  Katskiļos nometne arī notika no 13. – 20. augustam, Ingrīdas Jansones un Lailas Mednes vadībā, ar 145 dalībniekiem.

Trīsreiztrīs salidojums notika 5. augustā, Rīgas Latviešu biedrībā.  Par Trīsreiztrīs kustību atzinīgus vārdus teica un salidojuma dalībniekus apsveica  Valsts Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža,  Integrācijas ministrijas sekretāre Kristīne Vāgnere, un citi.  Salidojumā dančiem mūziku spēlēja Ilga Reizniece un kori vadīja Jānis Zirnis.  Dalībnieku skaits bija ap 300 – 400, to starpā daudz jauniešu un ārzemju trīsreiztrīsinieku.  Par Trīsreiztrīs nozīmi savās dzīvēs pastāstīja Latvijas nometņu vadītāji, kuri gandrīz bez izņēmuma bija ieradušies salidojumā.

Ziemeļamerikas 3x3 padomes sēde notika 8. oktobrī, Čikāgā.  Latvijas 3x3 padomes sēdes notiek ik mēnesi, izņemot ziemas vidus mēnešus.  Austrālijā 3x3 padomes sēdes notiek gadskārtējās nometnes laikā.

No 1981. gada līdz 2006. gada rudenim ir notikušas 162 nometnes ar 23,260 dalībniekiem.

2007. gadā nometnes notiks Adelaidē, no 2. – 8. janvārim, vad. Andis un Rudīte Bērziņi; no 8. – 15. jūlijam Alsviķos (Alūksnes rajonā), vad. Dzintra Zvejniece un Imants Dreiblats; no 22. – 29. jūlijam Laidzē (Talsu rajonā), vad. Ina un Aivars Celitāni;  no 5. – 12. augustam Garezerā, vad. Maija Zaeska un Ilze Kļaviņa, no 19. – 26. augustam Katskiļos, vad. Aina Berķe.  Līdz šim ziņu par Anglijas 3x3 trūkst.

2008. gadā Latvijā nometnes notiks Zaļeniekos (Jelgavas rajonā), vad. Andris Tomašūns,

un Malnavā (Ludzas rajonā), vad. Aloida un Viktors Jurčenko.  Visu zemju vadītāju, lektoru un citu darbinieku noimetne paredzēta Mazsalacā (Valmieras rajonā), vad. Inese un Janis Atis Krūmiņi un Inese Bērziņa.

Informācija par 3x3 atrodama http://www.3x3.lv

Līga Ruperte                     

Foto no Ziemeļamerikas 3x3 padomes sēdes

Foto no Ziemeļamerikas 3x3 padomes sēdes

3x3 statistika 2006.gads

3x3 statistika 2006.gads

3 x 3 nometne Lūznavā jeb kur tie kalni, kur tās lejas

  3 x 3  nometne Lūznavā jeb kur tie kalni, kur tās lejas


Draudzīga un sirsnīga, visiem jūtoties kā mājās, pagāja

32. nometne 3x3 nometne Latvijā, kas no 23. līdz 30. jūlijam notika Rēzeknes rajona Lūznavas pagastā.

To organizēja un vadīja Aina un Gunārs Strodi, kuri ikdienā strādā Rēzeknes Augstskolas Pedagoģijas fakultātē, bet kopā ar savām atvasēm Mārtiņu un Zandu darbojušies 12 Latvijas 3x3 nometnēs, vadot ievirzes.

Nometne bija radusi mājvietu plašajā Lūznavas Profesionālā vidusskolā, kuras direktore Smuidra Štekele ar saviem palīgiem bija ieguldījusi lielu darbu, gaidot 313 nometniekus no 8 valstīm.

Viskuplāk, protams, bija pārstāvēta Latvija, no Rīgas bija 91 dalībnieks, no Rēzeknes rajona – 76, no pārējiem rajoniem mazāk. No Krievijas nometnē bija 18 tautieši, no ASV 14, no Zviedrijas, Austrālijas, Grieķijas pa trim, no Kanādas un Lietuvas pa diviem, no Skotijas viens.

Nometnē varēja mācīties vairāk nekā 30 ievirzēs – gan galvas, gan roku.

Par ļoti vērtīgu nometnieki atzina  latgaliešu folkloras un mitoloģijas speciālistes Angelikas Juško – Štekeles un latgaliešu valodas un literatūras zinātājas  Ilga Šuplinska devumu. Ievirzes Trimdas latviešu likteņi dzīvesstāstos vadītāja Biruta Abuls kopā ar vairākiem vieslektoriem piedāvāja ieklausīties dažādās valstīs un kontinentos dzīvojošo latviešu dzīves atziņās. Politikas aktualitātes tika diskutētas Laumas Vlasovas un Jāņa Peniķa vadībā, pašizziņas, savstarpējo attiecību jautājumus rosināja izprast gan Rudīte Raudupe, gan ģimeņu seminārā Līga Ruperte un Māra Tupese. Kopā ar Latgales podniekiem bērniem un lieliem darboties ar mālu ierādīja Gundega Peniķe,

latviskajā virtuvē darbojās Dzidra Šteinberga un veselīga uztura un garšaugu laba zinātāja Nellija Kivkucāne no Rēzeknes Augstskolas.

Kā katrā nometnē tika daudz sportot, spēlēts teātris, notika jauniešu pārrunas, vilku mācības, tika darinātas skaistas cepures no doņiem un kļavlapām u.c. Danču soļus lieliem un maziem palīdzēja virknēt Ilga Reizniece. Nu jau par tradīciju  kļuvis 3x3 koris, to ar milzīgu sparu vadīja Vladislavs Štekels.

Aizkustinošs bija dievkalpojums Rozentovas Sv.Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīcā, kurā kopā ar vietējo sirsnīgo katoļu mācītāju Robertu Ozoliņu kalpoja Māris Ķirsons no Kanādas, no Otavas latviešu luterāņu draudzes.  (Ēka ir valsts nozīmes koka arhitektūras piemineklis, celta 1780. gadā. Dievnamā apskatāma glezna Sv.Magdalēna pie Jēzus krusta, te atrodas ļoti veci, pārnēsājami altāri – feretroni.)

Nometnes vadmotīvs bija Zeme. To izjutām gan ikdienā, rūpējoties par tās tīrību un cenšoties šķirot atkritumus nometnes laikā, gan folkloras kopu Vilki un Vilcenes daudzinājumā pie Rāznas ezera, kas bija veltīts tieši  zemei.

Vēl paguvām piecos maršrutos doties ekskursijās pa Rēzeknes rajona skaistākajām vietām un vēsturiskajiem pieminekļiem, paciemoties pie podnieka Ērika Vasiļevska viņa mājās Akminīšos un piedalīties Podnīku skūlas cepļa izņemšanā. Tā nu ne vienam līdzi uz mājām aizceļojis un par jauko nedēļu Lūznavas 3x3 atgādinās kāds svēpētās jeb melnās keramikas darinājums.


Daiga Bitiniece

Prezidentes runa 2006.g augusta salidojumā

Valsts prezidentes runa “3x3” kustības draugu salidojumā Rīgas Latviešu biedrības namā (05.08.2006)

Sveiki mīļā “3x3” saime!

  Es priecājos pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal būt Jūsu vidū, un es priecājos par to, ka šī kustība jau tik ilgus gadus ir ne tik vien spējusi pielāgoties mainīgiem apstākļiem gadu no gada, bet arī ir spējusi iesakņoties Latvijā par spīti tam, ka dzimusi pavisam citā, tālā kontinentā, pavisam citādos apstākļos. Kad daža laba cita ideja kādu brīdi tiek īstenota, izpaužas un ir veiksmīga, bet tad

3765_full_textmediumneizbēgami pēc plūdiem nāk atplūdi, un tā sāk lēnām panīkt, tad par “3x3” kustību jāsaka, ka tā ir apbrīnojama tajā nozīmē, ka tā zeļ un plaukst, attīstās un kļūst arvien kuplāka. Tā ir brīnišķīga veiksmes atslēga, par ko, protams, ir jāsaka sirsnīgākais paldies tiem cilvēkiem, kas šo ideju izauklēja, iznēsāja un īstenoja dzīvē – tā ir Līga (Līga Ruperte – Preses dienests) un viņas dzīvesbiedrs. 

  Es vēl atceros to momentu un varu liecināt par to vēsturisko brīdi, kad Līgai dzima, varētu teikt, ar vairāku cilvēku palīdzību tika iedēstīta ideja, ka kaut kas tāds būtu vēl jādara. Es acu priekšā vēl redzu to istabiņu Londonā, kur notika latviešu jauniešu “2x2” nometne, kur tādā mazā kabīnītē ar divstāvu gultām bija sapulcējies kāds pusducis tādu ilggadēju darba zirgu, visi ar doktora grādiem, kuri mēdza savos vasaras brīvlaikos braukt uz vasaras nometnēm pasniegt lekcijas apmēram studentu vecuma jauniešiem. Runāja par to, cik brīnišķīgi bija laimējies tiem, kuri šādi savā brīvajā laikā varēja braukt uz šīm nometnēm, jo manai paaudzei bija pietrūcis tieši tāda veida latviskās audzināšanas vides, kāda izveidojās “2x2” nometnēs. Kad tās tikko izveidojās, par dalībniekiem mana paaudze bija jau par vecu, tie kam laimējās būt par lektoriem, tie teica: “Cik labi, ka mani par lektoru aicināja. Tā es vismaz daudz ko varēju no citiem iemācīties, kas citādi man būtu pietrūcis”. Līga bija tā, kura teica: “Bet tur jau tā lieta – lektoriem ir labi, viņi var baudīt visus tos labumus, bet kā ar tiem citiem, kas nav lektori un kam ir vairāk par 25 gadiem. Kas par viņiem rūpējas? Ir visvisādi pasākumi katrā latviskā centrā, bet tie visi jau sen pazīstami, tiem jau ir sava publika. Vajadzētu kaut ko jaunu, kaut ko svaigu.” Jā, mēs teicām, būtu jau jauki, bet kas to uzņemsies un kam būs spēks un enerģija to visu izdarīt? Un mēs redzējām, ka Līgai acīs iemirdzas tādas dzirkstelītes, ka te varbūt sēž tas cilvēks, kam šī ideja tik tiešām iedegusies prātā un sirdī, kas to nesīs tālāk. Bet ka viņa to nesīs tālāk tik ātri, tik drīz, tiks sekmīgi, ar tik vienreizējām sekmēm, to gan neviens no toreiz klātesošajiem, man šķiet, nebija iedomājies, sākot jau ar Līgu pašu un ar viņas dzīvesbiedru, kurš, protams, visu šo ir izbaudījis. Arnolds ir dabūjis tam visam dzīvot līdzi, būt par balstu, par pilāru, par kasieri, par organizētāju un ko vien visu citu ne. Kā jau mēs zinām, ir ļoti labi, ja visām stiprajām sievietēm aiz muguras stāv ļoti stiprs vīrs.

  Līdzīgi ir noticis arī šeit pat Latvijā, jo Inese arīdzan, es domāju, ir bijusi otrs balsts un pīlārs “3x3” kustībai, jo ļoti ātri viņa, šī jaunā trauslā sieviete, katru reizi ar citu zīdaini rokās, kad es viņu redzēju nometnē, ir bijusi ar dzelzs roku spējīga atlasīt kadrus, noorganizēt un atrisināt vissarežģītākos infrastruktūras un organizācijas jautājumus un problēmas, veiksmīgi, sirsnīgi un ar milzīgiem pozitīviem un ilglaicīgiem rezultātiem sastrādāties ar pašvaldībām Latvijā, kur citādi mēs redzam, ka pašvaldības savā vidū nav spējīgas pie viena galda sēdēt un kādu problēmu risināt. Domāju, ka Inesei Krūmiņai un viņas dzīvesbiedram Jānim arī par to vien būtu īpaši nopelni, ordenis jāveido par šo spēju jebkuros apstākļos, jebkurā vietā, ar jebkuriem cilvēkiem izveidot pozitīvu sadarbību un mobilizēt vietējos ļaudis augstiem un lieliem darbiem, paveikt un risināt tādas lietas, ko viņi savā ikdienā varbūt nebūtu apzinājušies, ka spēj to izdarīt. Tā ir brīnišķīga māksla, kas ir dabas dots talants, tā ir arī milzīga sirdsdegsme, tamdēļ šeit visu priekšā es gribētu pateikt, īpaši sirsnīgu savu atzinību kā cilvēks un kā Valsts prezidente šim stiprajam ģimenes pārim ar jauk

pastedgraphic_textmediumajiem bērniem, kas jau sevī iemieso domu par ģimeni, kas ir spējīga strādāt kopā, turēties kopā, kupla ģimene, kur katrs bērns ir gaidīts, apmīļots un audzināts ar īpašu rūpību. Bet viņu izpratne par ģimeni ir daudz tālāk, viņi kā savu ģimeni redz visu tautu un rūpējas un interesēties par citām ģimenēm Latvijā, par to, lai tās tiktu stiprinātas, kā sabiedrības vienība, lai katrs cilvēks ģimenē justos kā personība un kā indivīds, nevis tikai viens no kāda skaita, bet atsevišķs cilvēks un personība. Man šķiet, ka tā ir “3x3” veiksmes noslēpuma atslēga. 

  Šī izpratne par to, ka stiprā valstī, stiprā ģimenē ir vajadzīgi stipri cilvēki, stipri indivīdi. Katram ir jāspēj saprast sava vērtība, to, ka viņš ir neaizvietojams, unikāls un labs cilvēks pēc būtības un pēc definīcijas, ka viņā ir daudz kas iekšā un daudz vairāk kā viņš jebkad varbūt ir iepriekš sapņojis. Viņam vajag uzdrīkstēties sev ticēt, sev paļauties, būt drošam par sevi, mīlēt sevi, tad viņš arī var mīlēt citus, būdams ar citiem kopā, ne tikai savā ģimenē, bet arī ar šajā plašākajā ģimenē, kas ir tauta. Viņš var just sevi novērtētu, saprastu un mīlētu šajā lielākajā kopībā un izjust to, ko dod šāda kopības sajūta. Cik tā ir brīnišķīgi pacilājoša un atraisoša izjūta, cik cilvēks jūtās piepildīts, ka viņam ir sava vieta savā ģimenē un savā tautā.

  Es novēlu “3x3” kā kustībai turpināt būt sava vieta šeit, Latvijā, un citur pasaulē, kur pu

lcējas latvieši, lai tā turpinātu, tādus ļaudis, kuri ir stipri latvieši un stipri cilvēki. Daudz laimes jubilejā, un lai visiem, kuri jebkad jebkādā veidā ar “3x3” ir bijuši saistīti, laime, veiksme un panākumi! Daudz laimes!

Pārdomas, pārskati par pirmajiem simts 3x3


3x3=100


_____

3x3 Latvijā un pasaulē.