Viļānu 3x3 saieta dalībnieki godā senču saknes


Lolita Lūse

Piecdesmitajā Latvijas 3x3 saietā Viļānos no 2015.gada 28.jūnija līdz 5. jūlijam pulcējās 328 dalībnieki no Latvijas, Francijas, Norvēģijas, Amerikas un Austrālijas, nedēļas garumā domājot par savām saknēm. 

Alekša Sarmas radītajā Viļānu 3x3 saieta emblēmā – no šūnām veidota Dieva zīme, kurā spēcīgas saknes dzen puķe, kas uzzied krāsainā ziedā. Saieta tēma SAKNES daudzas ģimenes mudināja izvēlēties tieši Viļānu 3x3 saietu: citam Latgale ir bērnības zeme, citam te meklējamas saknes, citam kāds neatrisināts vai neatbildēts jautājums par saviem senčiem un viņu likteņiem. Saieta vadītāja Aloida Jurčenko, aicinot visus nedēļas garumā justies kā savā bērnībā pie vecmāmiņas laukos, teica: „Ceram, ka šī kopā pavadītā nedēļa vēl vairāk palīdzēs izprast un novērtēt spēku, kuru mēs smeļamies no savām saknēm, savas zemes un tautas, kā arī apzināties un pieņemt to, kas noticis pagātnē, lai pilnvērtīgi varētu dzīvot tagadnē un nākotnē.” Saieta atklāšanā valsts karogu mastā pacēla Barkānu-Miežu ģimene: jelgavnieki Edmunds, Elīza, Edgars, Haralds, Māra Barkāni un mamma Ilva Mieze. 

Saieta vadītājiem Aloidai un Viktoram Jurčenko šis jau bija piektais saiets, kam viņi bija saimnieki. Jau pirms saieta Aloida solīja, ka Viļāni ļaus spilgti izdzīvot Latgales īpatnības: sajust, izprast un pieņemt to, cik ļoti viegli un pašsaprotami kristietība te savijas ar senču tradīcijām, cik liela nozīme tam ir šīs puses ļaužu ikdienā. Un tā arī bija – saieta mājvieta atradās pavisam blakus baznīcai un klostera krāšņajam dārzam, dienā ik pēc stundas skanēja baznīcas zvani, kas Viļānos mudina domāt, cik daudz esi pa stundu padarījis. 3x3 Viļānu saietā dalībnieki padarīja daudz. 

Rosīšanās no rīta līdz vakaram

Ikdienas sākās agri no rīta. Meditācija Edgara Jansona vadībā sākās pavisam agri, un tūliņ pat arī rīta izkustēšanās Edgara Kaupuža gādībā. Rīta pusē pie Andra Rozes tapa kokles, pie Ulda Melberga – sudraba rotas, pie Vijas Liepas – stipri lina krekli, bet Valentīna Vaivode un Alla Kozlovksa mācīja aust. Pavisam mazie bērni rīta pusē kopā ar vecākiem devās uz bēbīšu skolu pie Armanda un Aivas Zeidmaņiem, viņu brāļi un māsas  uz sprīdīšu skolu pie Ingūnas Semules un Ievas Kalniņas, bet maķenīt lielākie, Baibas un Rolanda Auziņu pieskatīti, devās ganiņu gaitās. Lielākie puikas kopā ar Aigaru Mežalu apguva Vilku mācību. Tikmēr pieaugušie klausījās Līgas Reiteres dalītajos Zāļu sievas padomos, apguva runas mākslu pie Ārijas Liepiņas-Stūrnieces, interesējās par politiku pie Anša Bogustova, devās uz Ģimeņu semināru Jāņa Vītola vadībā un uz sarunām par dievišķo gan klusumā, gan kustībā pie Gundegas Puidzas. 

Arī pēcpusdienā – darbu pilnas rokas un domas. Lūk, tikai dažas iespējas: vēsture pie Andra Tomašūna, gleznošana pie Agras Ritiņas un, protams, tradīciju un godu zinības pie Ineses Krūmiņas. Lielu interesi izraisīja organisma attīrīšana ar dabas līdzekļiem, kur Lilija Bērziņa mācīja gatavot skrubjus un krēmus, savukārt Jānis Atis Krūmiņš mācīja apstrādāt koku, bet Diāna Apele – iekārtot savu mājokli. Īpaši svarīga bija Dzimtas vēstures pētniecības un ciltskoka veidošanas ievirze, kuras vadītājs Jānis Apīnis dalījās savā pieredzē: „Atrodot baznīcas grāmatās pirmos savus senčus, man no prieka trīcēja ceļi.” Tikmēr bērni kala rotas pie Uģa un Dārtas Dravām, zīmēja multfilmu par bitēm pie Daces un Silvas Liepām un devās uz Zirgu mācību pie Ineses Reines. 

Bet arī tas vēl nebija viss, jo klāt pēcpusdienas ievirzes. Izvēle – plaša un daudzpusīga: vai iet mācīties gatavot ēst pie Ineses un Baibas Rozēm, vai mācīties latgaliešu valodu pie Marutas Latkovskas, doties uz folkloru ģimenēm ar bērniem pie Daces Miezītes un Gundegas Dravas, bet varbūt uz kādu citu interesantu nodarbi? Un jāatstāj taču spēks vakara aktivitātēm – koncertiem, viesiem, dančiem un nīkšanai! 

Aizņemts katrs vakars

Jau otrajā dienā Viļānu 3x3 saieta dalībnieki devās ekskursijā. Pieci ekskursiju maršruti saieta dalībniekus veda dažādos tuvējās apkārtnes virzienos, bet īpašs piedzīvojums gadījās ekskursijas piektajā maršrutā – apskatot dolomīta raktuvi  Pērtnieki, autobuss ar visiem četriem riteņiem tā iegrima smiltīs, ka izvilkšanai no tām nācās gaidīt speciālu tehniku. Tāda iegrimšana raktuvē gan esot ikdiena, bet ekskursantiem tas bija neaizmirstams ekskursijas specefekts. Visu piecu ekskursijas maršrutu dalībnieki vakarpusē satikās Pēterdienas svinībās Latgaļu sātā Dekšārēs, kur pirms vakariņām nācās krietni pastrādāt: maizi cepa, bērni sviestu kūla, bet puiši ņēma rokās siena dakšas un lika zārdā smaržojošu sienu. 

Tradicionālais Brīvais mikrofons Viļānu saietā notika salīdzinoši agri – jau trešdienā, tomēr tas neliedza sagatavot virkni priekšnesumu, kam publika veltīja skaļas ovācijas. No Viļānu Brīvā mikrofona prātā paliks Krūmiņu ģimene ar brīnišķīgajiem sešiem bundziniekiem, radot jaunu teicienu  „Ai, kā patīk, ai, kā patīk” un „Kaut kas traks!”. Daina Kuple, Lilita Miķelsone un Rudīte Lipora nodibināja savu uzņēmumu „Trīs vītušas rozes” un vārīs kartupeļu klimpas ar biezpienu un gaļu, savukārt Maksis Lovs deklamēja gan franciski, gan latviski, bet ar smalku franču akcentu. Daiļās „Naktsvijoles” dziedāja romanci par skumjām – o, jē, juhaidrā! – ,  diemžēl viņām tas, kas vientulīgajā pastaigā izskatījās pēc kaut kāda vīrieša, bija tikai sētas stabs. Tieši Brīvajā mikrofonā pirmo un vienīgo reiz publikai parādījās Zebras, kas ātri atauļoja, ieskaidroja visiem, ka zebra nav zirgs, un tikpat ātri aizauļoja.

Novadnieku vakarā uzstājās Viļānu kultūras nama lauku kapela „Buburneicys”, ko vada viļāniete, 3x3 kustībai labi zināmā Vivita Skurule. Dziedāja bērnu folkloras kopa „Biteitis”, tātad – bitītes, kas Viļāniem ir īpaši mīļš kukainis, jo redzams arī pilsētas ģerbonī. Ar brašām, lustīgām dziesmām priecēja Dekšāru vīru kopa „Kūzuls” (tā kādreiz sauca seno stropu kokā), dejoja jauniešu deju kolektīvs „Austra”, dziedāja sieviešu koris „Alta”, savukārt līnijdeju grupa „Cherry Lady” Latgalei tik raksturīgo tautasdziesmu „Auga, auga rūžeņa” piedāvāja pavisam neparastā izpildījumā – izdejojot kā līnijdeju.

Daudzinājumā – deviņas atziņas

Daudzinājuma tēma atbilstoši saieta tēmai bija saknes, un deviņi saieta dalībnieki dalījās savā pieredzē, tā dāvājot klausītājiem katrs savu atziņu. Lūk, tikai dažas no tām. Andris Tomašūns mudināja: „Nemetiet ārā fotogrāfijas un neļaujiet to darīt citiem! Labāk novietojies tās redzamā vietā – lai priekšteči ir mums klāt.” Līga Reitere atgādināja, ka valodā katram vārdam ir sakne, kas nes visu vārda nozīmi un spēku, tajā ir visspēcīgākā informācija. Viļāniete Vivita Skurule rādīja diva sveces un teica: „Vienu no tām var ielikt kastītē, lai stāv un tieši tāda, kā tagad, tā ir arī pēc 100 gadiem. Bet otru varam aizdedzināt. Tev vienmēr ir izvēle, kura svece tu gribi būt: tā, kas izdeg, dodot citiem gaismu, vai tā, kas neskarta paliek.” Jānis Atis Krūmiņš atgādināja, ka nedrīkstam piemirst, ka lietu kārtībai ir sievu kārta un vīru kārta: „ Lai dzimtas varētu izdzīvot, ir vajadzīga stipra vīru kārta. Vīriem ir ne vien jāar un jākaro, viņiem jābūt arī ģimenes sargātājiem. Bet, lai nosargātu ģimeni, vīram nav jāskrien kā raķetei un kā raķetei jāsadeg, bet jānosargā pirmkārt sevi, jo tikai tā var nosargāt citus.” Ieva Kalniņa atzinās: „Dzimtas stāstos es gūstu spēku – ja man ir kāds izaicinājums dzīvē, risinājumam ir stāsts no savas dzimtas. Stāsts par saknēm noteikti ir stāsts par atbildību un mīlestību. Mēs katrs kādreiz kļūsim par saknēm, un aiz mums paliks ne tikai gadskaitļi, bet arī stāsti. Kādi tie būs?” Savukārt  Inese Krūmiņa jautāja: „Vai vērts skumt par to, ka reiz visi kļūsim par vara saknēm? Ja aiz mums paliks gana daudz sudraba lapu, mūsu uzdevums būs izpildīts, un savu darbu turpināsim arī tad, kad būsim kļuvuši par saknēm.”

Svētbrīdis, koncerts un atvadas

Piektdienas vakarā Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcā saieta dalībnieki klausījās gan svētbrīdi, gan garīgās mūzikas koncertu – novadnieku koncertu: Adele Stafecka (klavieres), Patriks Tabaks (balss), Aurēlija Šimkus (klavieres) un Biruta Mežatuča (soprāns). Daži mākslinieki nebija koncertējuši Viļānos, lai gan ar šo vietu katram ir īpaša saikne. 

Viļānu saieta dalībnieku kopdarbs bija krāsains lupatu grīdceliņš – katrs, kam bija griba un doma, devās uz aušanas ievirzes māju un ieauda savu devumu. Noslēguma vakarā pa pāriem vien saieta dalībnieki devās uz skatuvi, lai stātos cits citam aiz muguras un parādītu, cik stiprs spēks ir senčiem. Pēc mielošanās ar 3x3 saieta 50.dzimšanas dienas torti un noslēguma koncerta tumsā gaiši izdega Gundara Kozlovska vadībā gatavotās uguns skulptūras. Un tad jau – uz satikšanos citugad! Viļānu 3x3 un visi pārējie 3x3  pasaulē notika ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu par ko viņiem esam ļoti pateicīgi.

© Gundars Kalniņš 2015