Nometnes vadītāji
“Mēs savas sirdis “3x3” kustībai atdevām jau 1995.gadā,“ saka Ina un Aivars. Tie nav tukši vārdi - šogad Celitānu ģimenes vadītajā nometnē Laidzē redzējām, ka viņu sirdis patiešām pieder mums.
Katra organizētā nometne, pirmkārt, ir liels un nopietns darbs gandrīz divu gadu garumā – sākot no sevis un sava ierastā dzīves ritma pārkārtošanas, tālāk jau darbs ar citiem, kurus jāsazvana, ar kuriem jārunā, kuriem jāpierāda un jāpanāk, lai uzrunātie cilvēki saprot “3x3” idejas un iemīl nometnes garu. “Visgrūtākais ir iestāstīt,“ tā šodien saka Ina, “bet pats interesantākais un pārsteidzošākais ir tas, ka viss izdodas vēl labāk kā sākumā cerēts. Kad cilvēki ir sapratuši, kas ir kas, tad viņu atsaucība un ieguldījums kopējās lietas labā tālu pārsniedz vispārdrošākos sapņus. Visjaukākais šajā darbā ir tieši negaidītie patīkamie pārsteigumi.”
Savukārt Aivars priecājas par to, ka, neskatoties uz smago inflāciju un nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, nometne vispār notiek.
Celitānu ģimene saka vislielāko pateicību Talsu puses un Laidzes cilvēkiem, kuri iesaistījās nometnes organizēšanā un palīdzēja visus lielos darbus padarīt. Pirmais lielais paldies Laidzes profesionālās vidusskolas direktorei Ritai Polei. Saimnieciski organizatoriskajos darbos lielākie palīgi bijuši Laidzes cilvēki Daina Brūniņa, Gunita Ķēniņa, Artis Svitiņš un Sandis Ziediņš. Vēl lielu lielais paldies “ziedu burvei” Ligitai Šnoriņai, sporta kuratorei Tamārai Plivnai, nometnes kora virsvadītājai Baibai Veismanei un visiem ieviržu vadītājiem.
Protams, pirmo palīgu rindā jāmin arī pašu Celitānu meitas – Undīni un Sabīni, kuras sagaidīja nometnes dalībniekus un jebkurā brīdī bija gatavas sniegt visu nepieciešamo informāciju.
Celitānu ģimene dzīvo Kuldīgā. Ikdienā Ina ir izglītības speciāliste Kuldīgas Bērnu un jauniešu interešu centrā, tas ir viņas darbs, bet sirdslieta – viņas pašas dibinātais Kurzemes kultūras mantojumu centrs “Kūrava”. Savukārt ļoti nopietnā Aivara ikdienas darbs arīdzan ir gana nopietns – viņš strādā par zemessargu turpat Kuldīgā, bet abu smukās meitas Sabīne un Undīne dzīvo un mācās Rīgā. Ģimenes lielais garīgais atbalsts un sabiedrotais visās lietās ir Inas mamma Daugavpils Universitātes rektore profesore Zaiga Ikere.
Tālumnieki
Kā parasti “3x3” nometnes dalībnieku vidū varēja sastapt cilvēkus no tuvākām un tālākām ārzemēm, šoreiz viņi bija 50. No Zviedrijas, Vācijas, Krievijas, Amerikas, Kanādas, Austrālijas, Portugāles un Brazīlijas.
Pirmo reizi “3x3” nometnē piedalās brāļi no Portugāles Jorge Silva ar ģimeni un Henrique Silva.
Latvija viņiem nav sveša zeme, jo Jorge ar sievu Ingu Kalviņu un dēlu Bruno Kalviņu Silva tagad dzīvo Salaspilī.
Arī brālis Henrique Latvijā bijis vairākkārt, taču “3x3” nometne abiem ir jauna pieredze. Abi uzskata, ka šajā nometnē cilvēks var iekļauties bez kompleksiem un momentā justies kā savējais citu vidū. Šeit iespējams iemācīties daudz praktisku lietu un, kopā labi paēdot, padziedot un padancojot, vienas nedēļas laikā ieraudzīt un saprast Latvijas būtību. Henrique ir sajūsmā par nakts dančiem. Sākumā licies, ka dejas soļi ir grūti, tomēr ar katru nākamo nakti sadejošana ar latviešu meitenēm kļūstot vieglāka un vieglāka.
Latvijā rīkotās “3x3” nometnes Edgaru saista ar iespēju būt savu vienaudžu un draugu pulkā. Ārzemju nometnēs tā nav, jo tur jaunieši ir mazākumā.
Edgara interese par Latviju ir nopietna, tāpēc savam bakalaura darbam, 2005. gadā beidzot Sidnejas universitātes antropoloģijas nodaļu, Edgars ir izvēlējies tēmu, saistītu ar latviešu diasporu un mūsu tautiešu identitātes problēmām, kuri, dzīvojot ārpus Latvijas, īsti nejūtas piederīgi nevienai no valstīm. Par šo tēmu Edgars pašreiz gatavo videofilmu, kuru paredzējis parādīt nākošajās “3x3” nometnēs.
No Brazīlijas uz Laidzes nometni un pirmo reizi uz Latviju ir atbraukuši trīs stalti puiši Ariton Omar Simis, Filipe Albrecht un Davi Preiss. Viņi pārstāv Brazīlijas latviešu biedrību, kas iekļaujas Pasaules brīvo latviešu apvienības struktūrā, un viņu brauciena mēķis ir tuvāk iepazīt Latvijas kultūru un labāk apgūt latviešu valodu, lai savukārt izglītotu šajā jomā Brazīlijas latviešu sabiedrību. Puiši ir iecerējuši arī Brazīlijā organizēt “3x3” nometni, tāpēc viņiem ļoti noderēs šovasar Laidzes nometnē iegūtā pieredze un iespaidi.Viņi paredzējuši Latvijā pavadīt vēl dažus mēnešus un ir jau paspējuši apskatīt Rīgu, kuru vērtē kā tipisku “pirmās pasaules” pilsētu. Nometnē viņi ir patīkami pārsteigti par kopējo dziedāšanu vakaros. Brazīlijā tāda sadziedāšanās neesot populāra.
Paši mazākie
Ir labi saprotams, ka “3x3” kustībai ir paredzams ilgs mūžs. Būs jauni dalībnieki un būs vajadzīgi arī jauni nometņu vadītāji. Ar prieku varam pastāstīt, ka tādi jau aug un viņus šajā lietainajā nedēļā varējām sastapt nometnes “Bēbīšu skoliņā” tādus mīļus, gaišus un smaidošus.
“Bēbīšu skoliņas” vadītāji Dina un Reinis Cepļi, turot rokās paši savu bēbīti - Jānīti Cepli (11 mēn.) pastāstīja:
“Pirmkārt, mēs vēlamies būt savam bērnam gudri vecāki, kas prastu atbalstīt viņa izvēli. Mūsu uzdevums ir iedot bērniņam izpratni par vērtībām, to praktisko izvēli jau viņš tālāk izdarīs pats. Svarīgi, lai viņš izdomātu, atrastu un attīstītu tieši to, kas viņam ir vispiemērotākais, un cerams, ka tas patiks arī mums. Mēs, pirmkārt, vēlamies redzēt savu bērnu laimīgu.”
Tādi mazi, ļoti mīlēti un smaidoši bērniņi Laidzes nometnes “Bēbīšu skoliņā” bija astoņi, ieskaitot pašu jaunāko nometnes dalībnieku Ralfu, kuram tobrīd ir tikai 7 nedēļas.
Bet “lielie” bērni turpat blakus darbojas bērnudārzā “Papardīte”, un viņu balstiņas visu nedēļu skanēja tālu.
