Rucavā 2001 Austrālijas Latvietī

Trauksmaina un svelmaina 3x3 nometne Rucavā

Trīsreiztrīs (3x3) nometne Liepājas rajona Rucavā, kas notika no 5. līdz 22.jūlijam, strauji un ar viesuli un zibeni sākās, labā tempā turpinājās un tik strauji beidzās, ka atvadu asara vienam otram uz vaiga nepaguva nožūt. Nometnes vadītāja Dace Jurka bija priecīga par tik intensīvu nedēļas laikā izdzīvotu iespaidiem bagātu laiku, sacīdama, ka pat lietus, kas ik pa laikam pārsteidza nometniekus, lielu skādi nenodarīja, jo viss, kas bija paredzēts, arī notika.

Šī bija nometne ar daudzām ievirzēm, ar daudzām ievērojamām personībām (pāris dienas pēc nometnes Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza Triju Zvaigžņu ordeņus trijiem tās dalībniekiem un ieviržu vadītājiem—3x3 kustības aizsācējai Līgai Rupertei, psiholoģijas profesorei Solveigai Miezītei un deju horeogrāfam Zigim Miezītim). Arī tik daudz tautiešu no ārzemēm kā Rucavas nometnē nebija bijis kopš pirmās 3x3 nometnes Latvijā, kas 1990.gadā notika Madlienā. Rucavā bija 18 no ASV, 12 no Austrālijas, 10 no Krievijas, 8 no Kanādas, 6 no Vācijas, 5 no Lielbritānijas. Bez jau minētajiem ģimeņu seminārā strādāja Māra Tupese no Amerikas, teātra ievirzi vadīja dramaturgs Uldis Siliņš no Austrālijas, keramiku mācīja Gundega Peniķe, savukārt polītiju—Jānis Peniķis no Amerikas kopā ar Laumu Vlasovu no Krievijas. Ar lielu atsaucību nometnes dalībnieki uzņēma mācītāju Dairu Cilni no Amerikas un valodnieku Austri Grasi no Vācijas, latviskās virtuves gudrības rādīja Dzidra Šteinberga no Kanādas, rotkalšanu Lilita Spure no Amerikas, bet bērniem zīmēt mācīja Valdis Kupris no Amerikas.

To, ko spēja paveikt nometnes dalībnieki, strādādami gan rīta, gan pēcpusdienas, gan vēl arī pirmsvakariņu ievirzēs, varēja redzēt sestdien darbu izstādē. Tiesa, kulminācija bija pašā vēlā vakarā, kad nometnieki rādīja Ulža Siliņa sarakstītu un iestudētu darbu Tu esi Rucavā, mans draugs! Bez pieredzējušiem aktieriem (kā pats Uldis Siliņš, Latvijā iemīļotā Velta Skurstene, latviešu aktieris no Maskavas Imants Šelds) arī spēlēja, dejoja, dziedāja nometnes dalībnieki, izpelnīdamies sajūsmas pilnus aplausus. Jautrās izrādes noslēgumā tās režisors Uldis Siliņš tika urrāts uz skatuves neskaitāmas reizes.

Liels bija pašu rucavnieku devums nometnes sagatavošanā un veiksmīgā norisē. Tas arī saprotams, jo iniciatīva, vēlme rīkot 3x3 nometni nākusi tieši no pašiem pagasta ļaudīm. Lai arī Rucavas vidusskolas kolektīvam nebūt nebija vienkārši pielāgot ne pārāk plašās skolas telpas tā, lai tajās varētu palikt ap 300 ļaužu no malu malām, viss iespējamais bija paveikts. Īpaši pievilcīga, ar savu auru bija pati 1934.gadā celtā skolas ēka, tās priekšpuse, koku ieskauta, kurā vietējie floristi bija darinājuši zaļu ģimeni, kas sagaidīja nometniekus. Tāpēc īsti vietā bija nometnes vadītājas Daces Jurkas teiktais preses konferencē, sak, visliekākais paldies rucavniekiem un skolas direktoram Arvilam Rogam.

Rucavas pagasts atrodas Latvijas dienvidrietumos, Liepājas rajona pašā dienvidu stūrī starp Baltijas jūru un Lietuvas robežu. Rucavā dzīvo ap 1600 iedzīvotāju, pagasta kopējā platība ir 23805 ha. Pagasta lielākā upe ir Sventāja, kura vietvietām atdala Latviju no Lietuvas. Arī tradicionālajā ceturtdienas ekskursijā šoreiz nometnieki devās uz Lietuvu—uz Klaipēdu, uz Palangu, kurā atrodas skaistais dzintara muzejs. Taču bija iespēja ceļot pa Rucavas pagastu un redzēt Sventājas ieleju, Leju svētavotu, kas uzskatāms par senu kulta un dziedniecības vietu, apskatīt piemiņas akmeņus 1. un 2.Pasaules karā un padomju laika represijās bojā gājušajiem, pabūt pie ugunsdzēsēju depo, kur 1988.gada 18.novembrī pirmo reizi atkal pacēlās sarkanbaltsarkanais karogs. Gan ekoloģijas ievirzes, gan ekskursijas laikā varēja braukt uz Papes ezeru, putnu novērošanas torni, uz Brīvdabas muzeja filiāli zvejnieku sētu, apskatīt, kā niedres gatavo eksportam. Vienā no ievirzēm nometnes dalībnieki arī praktiski varēja apgūt niedru jumta likšanu.

Par Rucavas novada vēsturi saistoši stāstīja pensionēts skolotājs Ģedimins Salmiņš, kurš novakarēs bērniem mācīja spēlēt šahu un dambreti. Vēl vakaros varēja mācīties folkloru pie Ilgas Reiznieces, tautasdziesmas kopā ar Austru Pumpuri, latviešu valodu iesācējiem. Nometnes avīzē Rucavietis norisinājās konkurss, kurā bija jāatmin rucavnieku vārdi, piemērām bimbils (dundurs), knausis (ods), bigna (biezi krūmi) utt. Uzvarēja vietējais puika Māris Pričins. Vispopulārākās bija divas praktiskas ievirzes—dzintara apstrāde un rotkalšana, kur katrā darbojās ap 40 interesentu.

Atsevišķs ir stāsts par jau sākumā pieminēto viesuli un zibeni. Vietējie brīnījās—tādu negaisu te neviens neatceroties. Zibens saspēra divas priedes pie skolas, vienu virspusēji, bet otram mizā bija it kā ieģērbta spirālveidīga un dziļa plaisa. Filozofs Edvīns Vilks, kas nometnē vadīja filozofijas un kultūrvēstures ievirzi, sacīja, ka notikušo uztvēris kā attīrīšanos un izlādēšanos, bet Dace Jurka vilka paralēles ar nometnes izvēlēto tēmu—uguni (arī nometnes simbolikā bija ugunszīme). „Mēs sākām ar uguņošanu un beigsim ar uguņošanu,” viņa sacīja. Un tiešām pēc U.Siliņa izrādes, sākoties zaļumballei, kur visi dancoja latviskos dančus, piedzīvojām arī uguņošanu—šoreiz speciāli organizētu. Nometne tik pilnvērtīga un daudzveidīga nebūtu izdevusies bez vietējās pašvaldības, vietējo uzņēmēju atbalsta, taču īpašs paldies jāsaka ziedotājiem no ārzemēm: PBLA, Maksimam Strunskim (Vācija), folkloras kopai Mēs Paši, Jūlijai Baumanei (Kanāda). Stipendijas trūcīgām ģimenēm maksāja ALTS, Vilnis un Lidija Bērziņi, Daugavas Vanagu apvienība Bostonā, Velta Liepiņa Čikāgā. Stipendijas Krievijas latviešiem—Ozolu ģimenei no tālās Magadanas un Preisu ģimenei no Omskas apgabala Augšbebru ciema—piešķīra PBLA.

Visi ziedojumi ir ļoti augsti novērtēti, jo tie ļauj piedalīties tām ģimenēm, kuras citādi to nespētu. Arī rietumu dalībnieku salīdzinoši augstā dalības maksa palīdz Latvijas dalībnieku maksu nepacelt tik augstu, kādu vairums ģimeņu un jo īpaši tās, kurās ir vairāk bērnu, nespētu samaksāt. Tāpēc reizē ar sirsnīgo paldies visiem līdzšinējiem atbalstītājiem aicinu braukt tautiešus uz nākamvasaras 3x3 nometnēm, aicinu atbalstīt šo nometņu kustību Latvijā, kas ir gada laikā vienīgā iespēja tik daudzām ģimenēm uzreiz papildināt latviskās zināšanas, veicināt latvisko kopības izjūtu. Pirmā 3x3 nometne 2002.gadā notiks Kuldīgas rajona Skrundā no 30.jūnija līdz 7.jūlijam, bet otrā—Aizkraukles rajona Neretā no 14. līdz 21.jūlijam.

Daiga Bitiniece, 3x3 nometnes Rucavā avīzes Rucavietis redaktore.

Pārņemts no Austrālijas latvieša 2001.gada 22.augusta numura

00294