45 gadi! Cilvēka mūžā tie ir ražīgākie gadi, cilvēks nobriedis, pieaudzis. Mūža vidus, ģimene nodibināta, bet vēl daudz gadu priekšā. Tāpat ar 3×3–sasniegti 45 gadi, 3×3 ģimene ļoti kupla, bērni izklīduši pa visu pasauli. Bet 3×3 šūpulis tika kārts šeit, Garezerā 1981. gadā.
Līga Ruperte stāsta: “Gluži netīšām tiku ievēlēta par ALA Kultūras biroja vadītāju un man nebija nekādas pieredzes, nezināju kas šajā amatā būtu jādara. Rotkalis Juris Kļaviņš ierosināja organizēt daiļamatnieku kursus.To arī izdarīju, un tie notika Garezerā 1978. un 1979. gadā. Kursu dalībnieki ieteica rīkot kaut ko, kur varētu piedalīties arī viņu ģimenes locekļi, un tā, 1980. Gadā organizēju Latviskās kultūras nedēļu, kur bez daiļamatniecības bija arī “galvas” ievirzes un nodarbības bērniem. Paralēli veicu pētījumu par to, kas piesaista un kas atstumj tautiešus no latviešu sabiedriskiem pasākumiem. Kā man, tā tiem kurus intervēju pētījumu veicot nebija šaubu par sevi kā latviešiem, par savu latvisko identitāti, bet kādreiz sajūta bija, ka ir pilnibā jāiekļaujās toreiz dominējošās sabiedrības priekštatos par to kāds ir īsts latvietis. Sabiedrība toreiz bija stipri konservatīva, atturējās izmēģināt kautko jaunu un nebijušu, skeptiska sastopot citādi domājošus, jūtami bija tolerances trūkums kā arī nebija vēlmes paplašināt latviešu sabiedrību prasot “ko jums nozīmē latvietība, ko jūs gribētu darīt latviešu sabiedrībā?”. Tāpēc sākuma gados Garezera 3×3 ģimeņu semināri bija pārrunas par latvisko identitāti – ko katram tas nozīmē, kāpēc to izjūt… Visi augstu vērtēja latvisko kultūru un atzina, ka pārāk maz zin par tradicijām, folkloru, literatūru, mākslu, vēlās uzzināt vairāk… Īsumā laikam bija tā, ka mēs gribējām būt ar latviešiem, paplašināt latviskās zināšanas un mākas, justies brīvi būt tādi kā esam bez nosacījumiem kādam ir jābūt “īstam latvietim”. Mēs gribējām justies atzīti un pieņemti kā labi latvieši arī neatbilstot tā laika latviešu sabiedrības prasībām un noteikumiem. Pētījuma rezultāti bija ļoti līdzīgi manām jūtām, un tie man palīdzēja uzstādīt 3×3 mērķus un justies, ka būsim savējie. Tā, 1981. gadā notika pirmais 3×3. Mums ar vīru Arnoldu bailes bija lielas–kā būs? Vai cilvēki pieteiksies un vai viņiem patiks? Pieteicās un patika!”
3×3 ir nometne latviešiem dažādos vecumos, kas veltīta
-latvisko zināšanu paplašināšanai
-latvisko gimeņu stiprināšanai
-latviskās kopības veicināšanai
-latvisko draudzību sekmēšanai
Mēs, šī gada 3×3 Gaŗezerā nometnes vadītājas, Maija Zaeska, Daiga Rūtiņa, un Māra Linde esam pagodinātas turpināt visu iepriekšējo nometņu vadītāju darbu. Tie ir: Līga un Arnolds Ruperti, Sandra Kronīte-Sīpola, Anita Medne, Ieva Johnson, Amanda Jātniece, Rita Šulca, Ilze Kļaviņa, Larisa Kaļiņa. Maija Zaeska šogad nometni vadīja divdesmitpirmo gadu pēc kārtas. Bet nometnes dalībniece Vizma Kaļiņa nometnes laikā nosvinēja savu 21. dzimšanas dienu. Sakām lielu paldies visiem iepriekšējo nometņu vadītājiem, ieviržu vadītājiem, un ilggadīgajiem nometnes dalībniekiem. Vienmēr ir patīkami par atkalredzēšanos ar jau pazīstamiem nometņotājiem, un prieks satikt jaunus dalībniekus. Kā vienmēr, uz nometni ir aicināti visi, vai pa vienam, vai ar ģimeni, vai draugiem, vai radiem, lai kopā skaitajā Gaŗezerā baudītu nedēļu latviskā vidē, gan mācoties apgūt ko jaunu, gan atpūsties.
Šovasar nometnē piedalījās 100 dalībnieku. Bērni apmeklēja vecumam piemērotas nodarbības un īpaši pusaudžiem bijām izveidojuši atsevišķu grupu, kurā mācījāmies dzīvē noderīgas iemaņas.Pirmie rītos cēlās vingrotāji Vēja kalnā. Politikas ievirzi vadīja Māra Sīmane, vēstures Viesturs Zariņš. Valda Muktupāvela folkloras ievirze notika Zoom, dodot iespēju pieslēgties 3x3niekiem, kuri kādu iemeslu pēc nevarēja ierasties klātienē. Rotkalšana,kūpināšana, rokdarbi, latviskā virtuve, keramika, vitrāža, māksla – ierastās ievirzes, bet tie paši un jauni vadītāji, dalībnieki un projekti. Vakara programmās iepazinām viens otru gudrīšu spēlē, prātojām, kāds būs 3×3 Garezerā pēc 10 gadiem, mācījāmies par alu, jaunākie nometnes dalībnieki šķēršļu gājienā vāca sastāvdaļas zālēm, ciemojāmies Vēstures muzeja vainagu izstādē un piedalījāmies ugunskura vakarā. Pie Sēnītēm mācījāmies retāk dziedātas dziesmas un pēc vakariņām mācījāmies spēlēt kokli, ukuleli un zolīti. Un vēlāk vakarā nīkšana, šogad gan jāsaka vairāk danču virzienā. Un tam visam cauri atkalredzēšanās un iepazīšanās prieks, smiekli, skaistais zaļais mežs un Garezera pludmale. Pirmo reizi nodarbībām un vakara programmām izmantojām jauno “Bērzu” ēku. Visu nometnes laiku gaisa temperatūra ārā bija 80-90F, vēsinātās telpas bija ka svaiga gaisa malks. Sestdienas izstāde un tirdziņš Bērzu gaismās uzmirdzeja jaunā spožumā un apmeklētāji kavējās neierasti ilgi vēl pēc tirdziņa noslēguma. Lai šāda nometne izdotos, roku lielākā vai mazākā apjomā pielika 35 nometnes dalībnieki.
Lai atzīmētu Garezera 3×3 nometnes 45. gadu un šo vietu kā pasaules 3×3 kustības šūpuļa vietu, pie Saulgriežiem šovasar atklājām piemiņas plāksni. Plāksnes atklāšanā piedalījās Latviešu centra “Garezers” prezidents Egons Kubuliņš un jaunā administratore Māra Ābeltiņa. Noslēguma vakarā kopīgi no degošām svecītēm izveidojām skaitli 45.Šīs klusās un mierīgās minūtes mūs visus aizkustināja un daudzi izteica vēlējumu “Uz tiem nākamajiem 45”. Lai Top!
Kopš pirmās 3×3 nometnes Gaŗezerā 1981. gadā pasaulē ir notikušas 299 nometnes un nometnes apmeklējuši 44,326 dalībnieki, starp tiem 7086, kuri kopš 1981.gada bijuši Garezera 3×3. Arī šogad būs nometne Garezerā, tūlīt pēc Garezera Vasaras Vidusskolas izlaiduma. Būs praktiskas ievirzes un lekcijas, bērnu programma un izklaide. Šūsim, dziedāsim, klausīsimies, peldēsim, staigāsim, smiesimies un nīksim! Brauc pats, ar ģimeni un draugiem!